Senāts apstiprina: Veselības inspekcija pamatoti aizliegusi neatļautu zāļu reklāmu
Veselības inspekcija atgādina, ka zāļu reklāma un informācija par zāļu izplatīšanu Latvijā organizējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tostarp ar Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumiem Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”. Šie noteikumi nosaka zāļu reklāmas pieļaujamās formas un ierobežojumus, tai skaitā prasības saturam, izplatīšanas veidam un aizliegumus reklamēt atsevišķas zāļu kategorijas, lai novērstu nepamatotu vai pārmērīgu zāļu lietošanu un aizsargātu sabiedrības veselību.
Zāļu reklamēšanas ierobežojumu pamatotību apliecina arī Senāta 2025. gada 28. oktobra spriedums administratīvajā lietā, ar kuru tika atstāts spēkā Veselības inspekcijas lēmums. Senāts spriedumā vērsa uzmanību Administratīvās apgabaltiesas atziņai:
Tiesības uz vārda brīvību, tostarp veidojot un publicējot plašsaziņas līdzekļos publikācijas, nav absolūtas, tās var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu aizsardzībai. Likumdevējs sabiedrības veselības aizsardzību ir atzinis par svarīgu un leģitīmu mērķi, kura dēļ ir nepieciešams noteikt ierobežojumus zāļu reklāmai.
Senāts arī secināja, ka Veselības inspekcija pamatoti atzinusi, ka žurnālā publicētās intervijas satur normatīvajiem aktiem neatbilstošu zāļu reklāmu un Veselības inspekcijas noteiktais aizliegums tās izplatīt ir pamatots un samērīgs. Spriedumā Senāts skaidro:
Ziņas mērķis ir izšķirošā pazīme, pēc kuras var nošķirt reklāmu no vienkāršas informācijas. Ja ziņa ir veidota tā, lai veicinātu to, ka zāles tiek izrakstītas, pasūtītas vai patērētas, tad tā ir uzskatāma par zāļu reklāmu.
Vienlaikus Senāts uzsvēra, ka, lai atzītu kādu izteikumu par zāļu reklāmu, ir jānoskaidro tas, kādu iespaidu izteikums rada un vai tas var pamudināt personu lūgt izrakstīt, pasūtīt, piegādāt vai patērēt zāles. Šajā izvērtējumā nav jānoskaidro konkrēto personu subjektīvais nodoms, izsakot izteikumu.
Īpaša uzmanība pievēršama situācijām, kad par zālēm izsakās medicīnas personas, jomas profesionāļi vai sabiedrībā pazīstamas un uzticamas personas. Senāts norādījis, ka intervijās lietoti izteikumi, jo īpaši, ka konkrētās zāles ir „brīnumlīdzeklis”, ka konkrētās recepšu zāles ir attiecīgās medicīnas personas favorīts, kuram tā „arī tagad tic”, vai ka tās ir „daudzu gadu desmitu laikā pārbaudīta formula”, var veicināt sabiedrības uzticēšanos konkrēto zāļu efektivitātei, iedarbīgumam un drošībai un tādēļ var pamudināt tās lūgt izrakstīt vai iegādāties.
Veselības inspekcija aicina masu medijus, izdevējus un satura veidotājus, veidojot publikācijas par ārstēšanu un medikamentiem, rūpīgi izvērtēt, vai tajās netiek radīts reklāmas vēstījums vai pamudinājums lietot konkrētas zāles. Inspekcija turpina uzraudzīt zāļu reklāmas jomu un, konstatējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošu zāļu reklāmu, rīkosies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un pacientu tiesību aizsardzību.
Lasīt vairāk Veselības inspekcijas vietnē
