Zofran 8 mg/4 ml šķīdums injekcijām
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
98-0617-01
98-0617
Novartis Pharma GmbH, Germany; GlaxoSmithKline Manufacturing S.p.A., Italy; GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A., Poland
Recepšu zāles
8 mg/4 ml
Šķīdums injekcijām
Ir apstiprināta
Novartis Baltics, SIA, Latvija
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Zofran 8mg/4ml šķīdums injekcijām
ondansetronum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Zofran un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Zofran lietošanas
3. Kā lietot Zofran
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Zofran
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Zofran un kādam nolūkam to lieto
Zofran satur zāles ondansetronu. Tas pieder zāļu grupai, ko dēvē par pretvemšanas līdzekļiem.
Zofran lieto:
lai novērstu sliktu dūšu un vemšanu, ko izraisa vēža ārstēšanai lietotā ķīmijterapija vai staru terapija, pieaugušajiem un bērniem no 6 mēnešu vecuma;
pēcoperācijas perioda sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 1 mēneša vecuma.
Ja vēlaties saņemt sīkāku skaidrojumu par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
2. Kas Jums jāzina pirms Zofran lietošanas
Nelietojiet Zofran šādos gadījumos:
ja Jums ir alerģija pret ondansetronu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jūs lietojat apomorfīnu Parkinsona slimības ārstēšanai.
Ja šaubāties, pirms Zofran lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Zofran lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:
Jums jebkad ir bijuši sirdsdarbības traucējumi;
Jums ir neritmiska sirdsdarbība (aritmija);
Jums ir alerģija pret ondansetronam līdzīgām zālēm, piemēram, granisetronu vai palonosetronu;
Jums ir aknu darbības traucējumi;
Jums ir zarnu darbības traucējumi.
Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Zofran lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Citas zāles un Zofran
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot. Tas attiecas arī uz bezrecepšu zālēm un augu valsts līdzekļiem. Tas jādara tādēļ, ka Zofran var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbību, kā arī dažas citas zāles var ietekmēt Zofran iedarbību.
Jo īpaši pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:
karbamazepīnu vai fenitoīnu, ko izmanto epilepsijas ārstēšanai;
rifampicīnu, ko izmanto infekciju, piemēram, tuberkulozes ārstēšanai;
antiaritmiskos līdzekļos, ko lieto neritmiskas sirdsdarbības ārstēšanai;
beta blokatorus, ko lieto noteiktu sirdsdarbības traucējumu, acu bojājumu vai trauksmes ārstēšanai vai migrēnas profilaksei;
pretsāpju līdzekli tramadolu;
fluoksetīnu, paroksetīnu, sertralīnu, fluvoksamīnu, citalopramu, escitalopramu (selektīvus serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (SSAI)), ko lieto depresijas un/vai trauksmes ārstēšanai;
venlafaksīnu, duloksetīnu (serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitorus (SNAI)), ko lieto depresijas un/vai trauksmes ārstēšanai.
Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums, pirms Zofran lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Zofran nedrīkst lietot vienā šļircē vai infūzijā (sistēmā) ar citām zālēm.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Zofran nav ieteicams lietot grūtniecības laikā. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Ja Jums iestājas grūtniecība Zofran lietošanas laikā, konsultējieties ar ārstu.
Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti, ja saņemat Zofran. Tas ir tādēļ, ka neliels daudzums zāļu nonāk mātes pienā un var ietekmēt mazuli. Lūdziet padomu savam ārstam.
Svarīga informācija par kādu no Zofran sastāvdaļām
Šīs zāles satur nātrija citrātu un nātrija hlorīdu. Tas nozīmē, ka zāles satur aptuveni 7 mg nātrija katrā 4 mg devā. Ja Jums jāievēro diēta ar zemu nātrija saturu, pirms Zofran lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
3. Kā lietot Zofran
Zofran šķīdumu injekcijām parasti ievada medicīnas māsa vai ārsts. Jums parakstītā deva būs atkarīga no saņemamās ārstēšanas.
Sliktas dūšas un vemšanas profilakse ķīmijterapijas vai staru terapijas gadījumā
Ķīmijterapijas vai staru terapijas dienā:
parastā deva pieaugušajiem ir 8 mg, ievadot injekcijas veidā vēnā vai muskulī tieši pirms terapijas, kam var sekot vēl divas 8 mg devas ar četru stundu starplaiku vai ilgstoša infūzija. Pēc pirmās diennakts šīs zāles parasti lietot iekšķīgi Zofran tablešu veidā.
Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, intravenozas ievadīšanas gadījumā zāles tiks atšķaidītas un ievadītas lēni (15 minūšu laikā). Jūsu ārsts izlems, kāds zāļu ievadīšanas veids un deva Jums ir piemērots.
Turpmākajās dienās:
parastā deva pieaugušajiem ir viena 8 mg tablete, ko lieto divas reizes dienā;
šādu terapiju var lietot līdz 5 dienām ilgi.
Ja ir aizdomas, ka ķīmijterapija vai staru terapija varētu izraisīt īpaši izteikti sliktu dūšu un smagu vemšanu, Jums var nozīmēt tādu Zofran devu, kas ir lielāka par parasto. To izlems Jūsu ārsts.
Bērni no 6 mēnešu līdz 17 gadu vecumam
Lēmumu par devu pieņems ārsts atkarībā no bērna ķermeņa masas vai virsmas laukuma.
Ķīmijterapijas vai staru terapijas dienā:
pirmo devu ievada injekcijas veidā vēnā tieši pirms terapijas; tai var sekot vēl divas injekcijas ar 4 stundu starplaiku. Pēc ķīmijterapijas bērniem ondansetronu parasti ievada iekšķīgi.
Sliktas dūšas un vemšanas profilakse pēcoperācijas periodā
Parastā deva pieaugušajiem ir 4 mg, ko ievada injekcijas veidā vēnā vai muskulī. Zāles ievadīs tieši pirms operācijas.
Lēmumu par devu bērniem no 1 mēneša vecuma pieņems ārsts. Maksimālā deva bērniem ir 4 mg, un zāles ievada injekcijas veidā vēnā. Zāles ievadīs tieši pirms operācijas.
Sliktas dūšas un vemšanas novēršana pēcoperācijas periodā
Parastā deva pieaugušajiem ir 4 mg, ko ievada injekcijas veidā vēnā vai muskulī.
Lēmumu par devu bērniem no 1 mēneša vecuma pieņems ārsts. Maksimālā deva bērniem ir 4 mg, un zāles ievada injekcijas veidā vēnā.
Pacienti ar mēreniem vai smagiem aknu darbības traucējumiem
Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Ja slikta dūša vai vemšana turpinās
Zofran šķīdumam injekcijām vajadzētu sākt iedarboties tūlīt pēc injekcijas. Ja Jums turpinās slikta dūša vai vemšana, informējiet savu ārstu vai medicīnas māsu.
Ja esat lietojis Zofran vairāk nekā noteikts
Jūsu ārsts vai medmāsa ievadīs Jums vai Jūsu bērnam Zofran šķīdumu injekcijām, tādēļ ir maz ticams, ka Jūs vai Jūsu bērns saņems par daudz zāļu. Ja domājat, ka Jūs vai Jūsu bērns ir saņēmis par daudz zāļu vai deva ir izlaista, pastāstiet to ārstam vai medmāsai.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Smagas alerģiskas reakcijas; šādas paaugstinātas jutības reakcijas sastopamas reti.
Iespējamas šādas pazīmes:
pēkšņa sēcoša elpošana un sāpes krūtīs vai spiediena sajūta krūtīs;
plakstiņu, sejas, lūpu, mutes vai mēles tūska;
niezoši izsitumi - sarkani punktiņi vai ādas uztūkumi (nātrene) jebkurā vietā uz ķermeņa;
kolapss.
Ja Jums ir šādas alerģiskas reakcijas, nekavējoties informējiet par to ārstu un pārtrauciet Zofran lietošanu.
Citas blakusparādības
Ļoti bieži (rodas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
galvassāpes.
Bieži (rodas mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):
karstuma vai pietvīkuma sajūta;
aizcietējums;
kairinājums un apsārtums injekcijas vietā.
Retāk (rodas mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):
žagas;
zems asinsspiediens, kas izpaužas kā reibonis vai samaņas zudums;
neritmiska vai lēna sirdsdarbība;
sāpes krūtīs;
krampji;
patvaļīgas muskuļu kustības vai spazmas.
Retākas blakusparādības, kas var ietekmēt asinsanalīžu rezultātus:
paaugstināts aknu enzīmu līmenis.
Reti (rodas mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):
smagas alerģiskas reakcijas;
sirds ritma traucējumi, kas reizēm var izsaukt pēkšņu samaņas zudumu;
reibonis;
pārejoši redzes traucējumi (neskaidra vai izmainīta redze).
Ļoti reti (rodas mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem):
plaši izplatīti izsitumi ar pūslīšu veidošanos un ādas lobīšanos, kas skar lielu ķermeņa virsmas daļu (toksiska epidermas nekrolīze);
īslaicīgs redzes zudums, kas parasti izbeidzas 20 minūšu laikā.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Zofran
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģināla iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Zofran satur
Aktīvā viela ir ondansetrons (hidrohlorīda dihidrāta veidā). Katra 4 ml Zofran šķīduma injekcijām ampula satur 8 mg ondansetrona.
Citas sastāvdaļas ir citronskābes monohidrāts, nātrija citrāts (E331), nātrija hlorīds un ūdens injekcijām.
Zofran ārējais izskats un iepakojums
Zofran šķīdums injekcijām ir dzidrs bezkrāsas šķidrums. Zofran šķīdums injekcijām ir pieejams 4 ml (8 mg) stikla ampulās. Tas ir iepakots kastītēs pa 5 ampulām.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
SIA “Novartis Baltics”
Gustava Zemgala gatve 76,
LV-1039, Rīga
Latvija
Ražotājs
Novartis Pharma GmbH, Roonstrasse 25, D-90429 Nürnberg, Vācija
vai
GlaxoSmithKline Manufacturing S.p.A., Strada Provinciale Asolana, 90, 43056 San Polo di Torrile, Parma, Itālija
vai
GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A., ul. Grunwaldzka 189, 60-322, Poznan, Polija
Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2018
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes profesionāļiem
Zofran šķīdums injekcijām nesatur konservantus, tādēļ tas ir jāizlieto vienā reizē, injekciju vai atšķaidīšanu veicot tūlīt pēc ampulas atvēršanas. Atlikušo šķīdumu nedrīkst uzglabāt, tas ir jāizlej.
Zofran injekciju šķīduma ampulas nedrīkst autoklavēt.
Saderības pētījumi tika veikti, izmantojot polivinilhlorīda infūziju maisiņus un polivinilhlorīda infūziju sistēmas. Ir apstiprināta stabilitāte, lietojot polietilēna infūziju maisiņus vai I tipa stikla pudeles.
Ir pierādīts, ka bezkonservantu ondansetrona atšķaidījumi ar nātrija hlorīda 0,9% šķīdumu vai 5% glikozes šķīdumu polipropilēna šļircēs ir stabili. Tādēļ tiek uzskatīts, ka bezkonservantu ondansetrona atšķaidījumi ar saderīgiem, tālāk ieteiktajiem infūziju šķīdumiem polipropilēna šļircēs būs stabili.
Saskaņā ar labas farmaceitiskās prakses principiem, intravenozie šķīdumi ir jāsagatavo atbilstošos aseptiskos apstākļos tieši pirms infūzijas veikšanas.
Saderība ar intravenozajiem šķīdumiem
Saderības pētījumi liecina, ka ondansetrona injekciju šķīdums bez konservantiem ir stabils septiņas dienas, ja to uzglabā istabas temperatūrā (zem 25°C) fluorescējošā apgaismojumā, vai arī ledusskapī, pievienojot šādiem infūziju šķīdumiem:
0,9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām
5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām
10% mannīta šķīdums intravenozām infūzijām
Ringera šķīdums intravenozām infūzijām
0,3% kālija hlorīda un 0,9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām
0,3% kālija hlorīda un 5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām
Saderība ar citiem medikamentiem
Ondansetronu var ievadīt intravenozu infūziju veidā ar ātrumu 1 mg/stundā no infūziju maisiņa vai perfuzora. Pie ondansetrona koncentrācijas 16 līdz 160 μg/ml (piem., attiecīgi 8 mg/500 ml un 8 mg/50 ml) caur ondansetrona „Y”- veida sistēmu var ievadīt šādus medikamentus:
Cisplatīns
Koncentrācijā līdz 0,48 mg/ml (piem., 240 mg/500 ml), ko ievada 1 līdz 8 stundu laikā.
5-fluoruracils
Koncentrācijā līdz 0,8 mg/ml (piem., 2,4g/3 litros vai 400 mg/500 ml), ko ievada ar ātrumu vismaz 20 ml/stundā (500 ml 24 h). 5-fluoruracils augstākā koncentrācijā var izraisīt ondansetrona precipitāciju. 5-fluoruracila infūziju šķīdums var saturēt arī līdz pat 0,045 % magnija hlorīda papildus citām palīgvielām, kuru saderība ir zināma.
Karboplatīns
Koncentrācijā no 0,18 mg/ml līdz 9,9 mg/ml (piem., no 90 mg/500 ml līdz 990 mg/100 ml), ko ievada laikā no 10 minūtēm līdz 1 stundai.
Etoposīds
Koncentrācijā no 0,144 mg/ml līdz 0,25 mg/ml (piem., no 72 mg/500 ml līdz 250 mg/1 litrā), ko ievada 30 minūšu līdz 1 stundas laikā.
Ceftazidīms
Devās no 250 mg līdz 2000 mg, kas ir atšķaidīts ar ūdeni injekcijām, kā ieteicis ražotājs (piem., 2,5 ml uz 250 mg ceftazidīma un 10 ml uz 2 g ceftazidīma) un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.
Ciklofosfamīds
Devās no 100 mg līdz 1 g, kas ir atšķaidīts ar ūdeni injekcijām attiecībā 5 ml uz 100 mg ciklofosfamīda, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.
Doksorubicīns
Devās no 10 līdz 100 mg, kas ir atšķaidīts ar ūdeni injekcijām attiecībā 5 ml uz 10 mg doksorubicīna, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.
Deksametazons
Deksametazona nātrija fosfāta 20 mg devu var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā 2-5 minūšu laikā caur ondansetrona „Y” veida sistēmu, ja sistēmā ir 8 līdz 16 mg ondansetrona, kas ir atšķaidīti ar 50-100 ml piemērota infūziju šķīduma un tiek ievadīti aptuveni 15 minūšu laikā. Deksametazona nātrija fosfāta un ondansetrona saderība ir pierādīta, ievadot abus preparātus caur vienu sistēmu pie rezultējošās deksametazona koncentrācijas 32 μg līdz 2,5 mg/ml un ondansetrona koncentrācijas 8 μg līdz 1 mg/ml.
SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018
PAGE 1
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Zofran 8 mg/4 ml šķīdums injekcijām
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs 1 ml ūdens šķīduma satur 2 mg ondansetrona (ondansetronum) hidrohlorīda dihidrāta veidā.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijām.
Zofran šķīdums injekcijām ir dzidrs, bezkrāsains, sterils šķīdums.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
Pieaugušie
Zofran injekcijas ir indicētas citotoksiskas ķīmijterapijas un staru terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas novēršanai, kā arī pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un ārstēšanai.
Bērni
Zofran ir indicēts ķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas novēršanai bērniem no 6 mēnešu vecuma un pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un ārstēšanai bērniem no 1 mēneša vecuma.
4.2. Devas un lietošanas veids
Zofran ir pieejams arī perorālai lietošanai paredzētās formās, kas ļauj variēt zāļu ievadīšanas veidu un devu.
Ķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana (Chemotherapy Induced Nausea and Vomiting-CINV) un staru terapijas izraisīta slikta dūša un vemšana (Radiotherapy Induced Nausea and Vomiting- RINV)
Pretvēža terapijas emetogēnais (sliktu dūšu un vemšanu izraisošās iedarbības) potenciāls ir atkarīgs no izmantotās ķīmijterapijas un staru terapijas devas un shēmu kombinācijas.
Dozēšanas shēma ir jānosaka pēc tā, cik izteikta ir emetogēnās iedarbības pakāpe.
CINV un RINV pieaugušajiem
Ieteicamā intravenozā (i.v.) vai intramuskulārā (i.m.) deva ir 8 mg, ko ievada tieši pirms terapijas sākuma.
Izteikti emetogēnas ķīmijterapijas gadījumā var lietot maksimālo ondansetrona sākumdevu 16 mg, ko ievada 15 minūtes ilgā i.v. infūzijā. Intravenozi ievadītā reizes deva nedrīkst būt lielāka par 16 mg, jo pastāv no devas atkarīgs QT pagarināšanās riska pieaugums.
Ondansetrona efektivitāti izteikti emetogēnas ķīmijterapijas gadījumā var palielināt, pievienojot vienreizēju i.v. deksametazona nātrija fosfāta 20 mg devu, ko lieto pirms ķīmijterapijas.
Par 8 mg lielākas un maksimāli līdz 16 mg lielas intravenozās devas pirms lietošanas jāatšķaida ar 50 - 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma injekcijām vai ar 5 % glikozes šķīdumu injekcijām un jāievada ne mazāk kā 15 minūšu laikā (skatīt 6.6. apakšpunktu). 8 mg vai mazākas ondansetrona devas nav jāatšķaida, un tās var ievadīt lēnas i.m. vai i.v. injekcijas veidā ne mazāk kā 30 sekunžu laikā.
Pēc ondansetrona sākumdevas ārstēšanu var turpināt ar vēl divām 8 mg i.v. devām (ne mazāk kā 30 sekunžu laikā) vai i.m. devām ar četru stundu intervālu, vai ar konstantu infūziju ar ātrumu 1 mg/h līdz 24 stundām.
Novēlotas vai prolongētas vemšanas novēršanai pēc pirmās diennakts Zofran ir ieteicams ievadīt perorāli.
CINV bērniem un pusaudžiem (no 6 mēnešu līdz 17 gadu vecumam)
Devu ķīmijterapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas gadījumā var aprēķināt, ņemot vērā ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL) vai ķermeņa masu – skatiet tālāk. Pediatriskos klīniskajos pētījumos ondansetrons tika ievadīts intravenozā infūzijā, atšķaidot ar 25 līdz 50 ml nātrija hlorīda šķīduma vai cita saderīga infūziju šķīduma (skatīt 6.6. apakšpunktā) un ievadot infūzijas veidā ne ātrāk kā 15 minūtēs.
Rēķinot atkarībā no ķermeņa masas, iegūst lielāku kopējo dienas devu nekā aprēķinot atkarībā no ĶVL (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Zofran injekcijām jāatšķaida ar 5% glikozes šķīdumu vai nātrija hlorīda 0,9% šķīdumu, vai citu saderīgu šķīdumu infūzijām (skatīt 6.6. apakšpunktu) un jāievada intravenozas infūzijas veidā ne ātrāk kā 15 minūtēs.
Nav kontrolētu klīnisko pētījumu datu par Zofran lietošanu ķīmijterapijas izraisītas aizkavētas vai ilgstošas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei. Nav kontrolētu klīnisko pētījumu datu par Zofran lietošanu staru terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai bērniem.
Devas aprēķināšana atkarībā no ĶVL
Zofran jāievada tieši pirms ķīmijterapijas vienas intravenozas 5 mg/m2 devas veidā. Viena intravenozā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Perorālu zāļu lietošanu var sākt pēc 12 stundām un turpināt 5 dienas (1. tabula).
Kopējā deva 24 stundu laikā (ievadot to dalītās devās) nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu- 32 mg.
1. tabula. Devas aprēķināšana bērniem no 6 mēnešu vecuma un pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam, kuri saņem ķīmijterapiju, atkarībā no ĶVL
ĶVL
1. diena
2. – 6. diena
< 0,6 m2
5 mg/m2 i.v. un
2 mg sīrupa pēc 12 stundām
2 mg sīrupa
ik pēc 12 stundām
≥ 0,6 m2 līdz ≤ 1,2 m2
5 mg/m2 i.v. un
4 mg sīrupa vai tabletes pēc 12 stundām
4 mg sīrupa vai tabletes
ik pēc 12 stundām
> 1,2 m2
5 mg/m2 i.v. vai 8 mg i.v. un
8 mg sīrupa vai tabletes pēc 12 stundām
8 mg sīrupa vai tabletes
ik pēc 12 stundām
Devas aprēķināšana atkarībā no ķermeņa masas
Aprēķinot devu atkarībā no ķermeņa masas, iegūst lielāku kopējo dienas devu nekā aprēķinot atkarībā no ĶVL (skatīt 5.1. apakšpunktu).
Zofran jāievada tieši pirms ķīmijterapijas vienas intravenozas 0,15 mg/kg devas veidā. Viena intravenozā deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Pirmajā dienā var ievadīt vēl divas intravenozas devas ar 4 stundu starplaiku.
Perorālu zāļu lietošanu var sākt pēc 12 stundām un turpināt 5 dienas (2. tabula).
Kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt pieaugušo devu.
2. tabula. Devas aprēķināšana bērniem (no 6 mēnešu vecuma) un pusaudžiem, kuri saņem ķīmijterapiju, atkarībā no ķermeņa masas
Ķermeņa masa
1. diena
2. – 6. diena
≤ 10 kg
Līdz 3 devām pa 0,15 mg/kg i.v.
ik pēc 4 stundām
2 mg sīrupa
ik pēc 12 stundām
> 10 kg
Līdz 3 devām pa 0,15 mg/kg i.v.
ik pēc 4 stundām
4 mg sīrupa vai tabletes
ik pēc 12 stundām
CINV un RINV gados vecākiem pacientiem
Pacientiem no 65 gadu vecuma visas i.v. devas jāatšķaida un jāievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā un, ja zāles lieto atkārtoti, to drīkst darīt ne agrāk kā pēc 4 stundām.
Pacientiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem ondansetrona i.v. sākumdevai 8 mg vai 16 mg, ko ievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā, var sekot divas 8 mg devas, ko ievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā un ar ne mazāk kā 4 stundu starplaiku.
Pacientiem no 75 gadu vecuma ondansetrona sākumdeva i.v. lietošanas gadījumā nedrīkst pārsniegt 8 mg, ko ievada infūzijas veidā 15 minūtes. Pēc 8 mg sākumdevas var lietot divas 8 mg devas, ko ievada 15 minūtes ilgas infūzijas veidā un ar ne mazāk kā 4 stundu starplaiku. (Skatīt 5.2. apakšpunktu "Īpašas pacientu grupas”, “Gados vecāki cilvēki".)
Pacienti ar nieru funkciju traucējumiem
Dienas devu, ievadīšanas biežumu vai ievadīšanas veidu mainīt nav nepieciešams.
Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem
Pacientiem, kam ir vidēji vai smagi aknu funkciju traucējumi, Zofran klīrenss ir ievērojami pazemināts, bet zāļu eliminācijas pusperiods no seruma ir ievērojami pagarināts. Šādiem pacientiem intravenozi vai perorāli lietotā kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Pacienti ar pazeminātu sparteīna/debrisokvīna metabolismu
Pacientiem ar pazeminātu sparteīna un debrisokvīna metabolismu ondansetrona eliminācijas pusperiods nav izmainīts. Tādējādi zāļu koncentrācija organismā pēc vairākkārtējas ievadīšanas neatšķiras no rādītājiem pārējā populācijā. Šiem pacientiem nav nepieciešamas dienas devas vai ievadīšanas biežuma izmaiņas.
Slikta dūša un vemšana pēc operācijām (Post –Operative Nausea and Vomiting- PONV)
PONV pieaugušajiem
Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei ieteicamā Zofran injekciju deva ir viena 4 mg deva intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā vienlaicīgi ar narkozes ievadīšanu.
Ja pacientam pēc operācijas ir slikta dūša un vemšana, ir ieteicams ievadīt vienu 4 mg devu intramuskulāri vai lēnas intravenozas injekcijas veidā.
PONV bērniem un pusaudžiem (no 1 mēneša līdz 17 gadu vecumam)
Bērniem, kuriem tiek veiktas operācijas vispārējā anestēzijā, pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei vienreizēju ondansetrona devu no 0,1 mg/kg līdz maksimāli 4 mg var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā (ne ātrāk kā 30 sekundēs) vai nu pirms narkozes ievadīšanas, ievadnarkozes laikā, vai pēc tās.
Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai bērniem, kuriem tiek veiktas operācijas vispārējā anestēzijā, vienreizēju ondansetrona devu no 0,1 mg/kg līdz maksimāli 4 mg var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā (ne ātrāk kā 30 sekundēs).
Nav datu par Zofran lietošanu pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas ārstēšanai līdz 2 gadus veciem bērniem.
Gados vecāki pacienti
Pieredze par Zofran lietošanu gados vecākiem pacientiem sliktas dūšas un vemšanas profilaksei un novēršanai pēc operācijas ir ierobežota, tomēr ķīmijterapiju saņemoši pacienti, kas ir vecāki par 65 gadiem, Zofran panes labi.
Pacienti ar nieru funkciju traucējumiem
Dienas devu, ievadīšanas biežumu vai ievadīšanas veidu mainīt nav nepieciešams.
Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem
Pacientiem, kam ir vidēji vai smagi aknu funkciju traucējumi, Zofran klīrenss ir ievērojami pazemināts, bet zāļu eliminācijas pusperiods no seruma ir ievērojami pagarināts. Šādiem pacientiem intravenozi vai perorāli lietotā kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 8 mg.
Pacienti ar pazeminātu sparteīna/debrisokvīna metabolismu
Pacientiem ar pazeminātu sparteīna un debrisokvīna metabolismu ondansetrona eliminācijas pusperiods nav izmainīts. Tādējādi zāļu koncentrācija organismā pēc vairākkārtējas ievadīšanas neatšķiras no rādītājiem pārējā populācijā. Šiem pacientiem nav nepieciešamas dienas devas vai ievadīšanas biežuma izmaiņas.
4.3. Kontrindikācijas
Pamatojoties uz ziņojumiem par smagas pakāpes hipotensiju un samaņas zudumu, kas iestājies pēc ondansetrona lietošanas vienlaikus ar apomorfīna hidrohlorīdu, ondansetrona lietošana kopā ar apomorfīnu ir kontrindicēta.
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Hipersensitivitātes reakcijas ir novērotas pacientiem, kam ir hipersensitivitāte pret citiem selektīviem 5HT3 receptoru antagonistiem.
Respiratorie traucējumi jāārstē simptomātiski, un klīnicistiem tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība kā paaugstinātas jutības reakcijas priekšvēstnešiem.
Ondansetrons atkarībā no devas pagarina QT intervālu (skatīt Klīniskā farmakoloģija). Turklāt, pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par gadījumiem, kad pacientiem, lietojot ondansetronu, radās Torsade de Pointes. Izvairieties no ondansetrona lietošanas pacientiem ar iedzimtu garā QT sindromu. Ondansetrons piesardzīgi jālieto pacientiem ar esošu vai iespējamu QTc pagarināšanos, tostarp pacientiem ar elektrolītu līdzsvara novirzēm, sastrēguma sirds mazspēju, bradiaritmiju, vai pacientiem, kuri lieto citas zāles, kas izraisa QT pagarināšanos vai elektrolītu līdzsvara novirzes. Pirms ondansetrona lietošanas jākoriģē hipokaliēmija un hipomagniēmija.
Pēc vienlaicīgas ondansetrona un citu serotonīnerģisku zāļu lietošanas ir aprakstīts serotonīna sindroms (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja ir klīniski indicēta ondansetrona un citu serotonīnerģisku zāļu vienlaicīga lietošana, ieteicama atbilstīga pacienta novērošana.
Tā kā ondansetrons palēnina pasāžu caur resno zarnu, pacienti, kuriem ir subakūta zarnu aizsprostojuma simptomi, pēc zāļu ievadīšanas ir jānovēro.
Pacientiem, kam tiek veiktas adenotonsilāras ķirurģiskas operācijas, ondansetrona lietošana pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilaksei var maskēt slēpto asiņošanu, tādēļ šādi pacienti pēc ondansetrona lietošanas rūpīgi jānovēro.
Zāles satur aptuveni 7 mg nātrija katrā 4 mg devā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.
Pediatriskā populācija
Bērni, kuri saņem ondansetronu kopā ar hepatotoksiskiem kīmijterapijas līdzekļiem, ir rūpīgi jānovēro, vai neparādās aknu darbības traucējumu pazīmes.
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Nav datu par to, ka ondansetrons inducē vai inhibē to medikamentu metabolismu, ar kuriem tas parasti tiek kombinēts. Specifiskos pētījumos ir konstatēts, ka mijiedarbība nerodas, ja ondansetronu lieto kopā ar alkoholu, temazepāmu, furosemīdu, alfentanilu, tramadolu, morfīnu, lidokaīnu, tiopentālu vai propofolu.
Ondansetronu metabolizē vairāki aknu citohroma P-450 enzīmi: CYP3A4, CYP2D6 un CYP1A2. Tā kā ir vairāki enzīmi, kas spēj metabolizēt ondansetronu, viena enzīma inhibīciju vai samazinātu aktivitāti (piem., ģenētiski noteiktu CYP2D6 deficītu) parasti kompensē citi enzīmi, un tā izraisa mazas vai nenozīmīgas izmaiņas kopējā ondansetrona klīrensā vai nepieciešamajā devā.
Ondansetrons piesardzīgi jālieto pacientiem , kuri lieto citas zāles, kas izraisa QT pagarināšanos un/ vai elektrolītu līdzsvara novirzes (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Apomorfīns
Pamatojoties uz ziņojumiem par smagas pakāpes hipotensiju un samaņas zudumu, kas iestājies pēc ondansetrona lietošanas vienlaikus ar apomorfīna hidrohlorīdu, ondansetrona lietošana kopā ar apomorfīnu ir kontrindicēta.
Fenitoīns, karbamazepīns un rifampicīns
Pacientiem, kas tiek ārstēti ar spēcīgiem CYP3A4 inducētājiem (piem., fenitoīnu, karbamazepīnu un rifampicīnu), ondansetrona perorālais klīrenss bija palielināts un ondansetrona koncentrācija asinīs- samazināta.
Serotonīnerģiskās zāles (piem., SSAI un SNAI)
Pēc ondansetrona un citu serotonīnerģisku zāļu, tai skaitā selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) un serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitoru (SNAI), vienlaicīgas lietošanas ir aprakstīts serotonīna sindroms (kas ietver psihiskā stāvokļa izmaiņas, autonomu nestabilitāti un neiromuskulārus traucējumus) (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Tramadols
Nelielu pētījumu dati norāda, ka ondansetrons var samazināt tramadola analgētisko efektu.
Zofran lietošana kopā ar QT intervālu pagarinošām zālēm var izraisīt papildus QT intervāla pagarināšanos. Zofran lietošana vienlaikus ar kardiotoksiskām zālēm (piemēram, antraciklīniem) var palielināt aritmiju risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
4.6. Grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ondansetrona lietošanas drošums cilvēkiem grūtniecības laikā nav noteikts.
Pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēta tieša vai netieša kaitīga iedarbība uz embrija vai augļa attīstību, grūtniecības gaitu, kā arī perinatālo un postnatālo attīstību. Tomēr, tā kā pēc rezultātiem, kas iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, ne vienmēr var paredzēt iedarbību uz cilvēkiem, ondansetronu nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.
Barošana ar krūti
Pētījumos ar dzīvniekiem ir konstatēts, ka ondansetrons tiek sekretēts pienā. Tādēļ mātēm, kas lieto ondansetronu, nav ieteicams barot bērnu ar krūti.
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Psihomotorie testi rāda, ka ondansetrons neietekmē psihomotorās funkcijas un tam nav sedatīvas iedarbības. Ņemot vērā ondansterona farmakoloģiju, nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz šādām aktivitātēm.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pa orgānu sistēmām un pēc biežuma. Biežums ir definēts kā : ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000) un ļoti reti (<1/10000). Ļoti biežās, biežās un retākās nevēlamās blakusparādības parasti ir noteiktas klīniskajos pētījumos. Ir ņemts vērā arī blakusparādību biežums lietojot placebo. Retās un ļoti retās blakusparādības parasti noteiktas no pēcreģistrācijas spontānajiem ziņojumiem.
Blakusparādību biežums ir noteikts, lietojot parastās ieteiktās ondansetrona devas.
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti: agrīna tipa hipersensitivitātes reakcijas, dažreiz smagas, tajā skaitā anafilakse.
Nervu sistēmas traucējumi
Ļoti bieži: galvassāpes.
Retāk: krampju lēkmes, kustību traucējumi (tai skaitā ekstrapiramidālas reakcijas, piemēram, distoniskas reakcijas, okulogīriska krīze un diskinēzija)(1).
Reti: galvas reibonis, galvenokārt ātras intravenozas ievades laikā.
Acu bojājumi
Reti: pārejoši redzes traucējumi (neskaidra redze), galvenokārt intravenozas ievades laikā.
Ļoti reti: pārejošs aklums, galvenokārt intravenozas ievades laikā(2).
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk: aritmijas, sāpes krūtīs ar vai bez ST segmenta depresijas, bradikardija.
Reti: QTc pagarināšanās (tai skaitā Torsade de Pointes).
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Bieži: karstuma vai pietvīkuma sajūta.
Retāk: hipotensija.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: žagas.
Kuņģa- zarnu trakta traucējumi
Bieži: aizcietējums.
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: asimptomātiska aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās(3).
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti reti: toksiski ādas izsitumi, ieskaitot toksisku epidermas nekrolīzi.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Bieži: lokālas reakcijas intravenozas ievadīšanas vietā.
1 Novērojumi bez pārliecinošiem pierādījumiem par paliekošām klīniskām sekām.
2 Lielākā daļa akluma gadījumu, par kuriem tika ziņots, pārgāja 20 minūšu laikā. Vairums pacientu bija saņēmuši ķīmijterapijas līdzekļus, ieskaitot cisplatīnu. Par dažiem pārejošā akluma gadījumiem tika ziņots, ka tie ir kortikālas izcelsmes.
3 Šīs parādības bieži novēroja pacientiem, kuri saņēma ķīmijterapiju ar cisplatīnu.
Pediatriskā populācija
Blakusparādību profils bērniem un pusaudžiem bija salīdzināms ar to, kas novērots pieaugušajiem.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/../?id=613&sa=613&top=3"www.zva.gov.lv.
4.9. Pārdozēšana
Pazīmes un simptomi
Ir ierobežota informācija par ondansetrona pārdozēšanu. Lielākajā daļā gadījumu simptomi bija līdzīgi tiem simptomiem, par kuriem ziņots, saņemot ieteicamās devas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Izpausmes, par kurām tika ziņots, ietver redzes traucējumus, smagu aizcietējumu, hipotensiju un vazovagālu epizodi ar pārejošu otrās pakāpes AV blokādi.
Ondansterons atkarībā no devas lieluma pagarina QT intervālu. Pārdozēšanas gadījumā ir ieteicama pacientu EKG monitorēšana.
Pediatriskā populācija
Ziņots par pediatriskiem gadījumiem, kas atbilda serotonīna sindroma aprakstam, pēc nejaušas iekšķīgas ondansetrona pārdozēšanas (novērtēts, ka iekšķīgi lietots vairāk nekā 4 mg/kg) zīdaiņiem un bērniem no 12 mēnešu līdz 2 gadu vecumam.
Ārstēšana
Ondansetronam nav specifiska antidota, tādēļ gadījumos, kad ir aizdomas par pārdozēšanu, ir jāordinē atbilstoša simptomātiska un uzturošā terapija.
Ondansetrona pārdozēšanas ārstēšanai nav ieteicams lietot ipekakuanu, jo Zofran antiemētiskās iedarbības dēļ tā uz pacientiem neiedarbosies.
Turpmāka ārstēšana jāveic saskaņā ar klīniskajām indikācijām vai nacionālā toksikoloģijas centra vadlīnijām, ja tādas pieejamas.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: Antiemētisks līdzeklis, serotonīna 5HT3 antagonists.
ATĶ kods: A04AA01
Ondansetrons ir spēcīgs, augsti selektīvs 5HT3 receptoru antagonists. Tā darbības mehānisms sliktas dūšas un vemšanas samazināšanā nav precīzi noskaidrots. Ķīmijterapijas līdzekļi un staru terapija var veicināt 5HT izdalīšanos tievajā zarnā, kas izsauc vemšanas refleksu, caur 5HT3 receptoriem aktivējot vagus aferentās šķiedras. Ondansetrons bloķē šī refleksa iniciēšanu.
Vagālo aferento šķiedru aktivēšana var izraisīt arī 5HT izdalīšanos area postrema, kas atrodas ceturtā ventrikula pamatnē, un arī tas ar centrālā mehānisma starpniecību var veicināt sliktu dūšu un vemšanu. Tādējādi ondansetrona iedarbība, mazinot citotoksiskās ķīmijterapijas un staru terapijas izraisītu sliktu dūšu un vemšanu, visticamāk, ir saistīta ar perifērās un centrālās nervu sistēmas neironu 5HT3 receptoru antagonismu. Darbības mehānisms postoperatīvas sliktas dūšas un vemšanas gadījumā nav zināms, taču tas varētu būt līdzīgs darbības mehānismam citotoksiskās ķīmijterapijas gadījumā.
Ondansetrons neietekmē prolaktīna koncentrāciju plazmā.
Zofran ietekmi uz QTc intervālu novērtēja maskētā, nejaušinātā, placebo un pozitīvi (ar moksifloksacīnu) kontrolētā, krusteniskā pētījumā, kurā piedalījās 58 veseli pieauguši vīrieši un sievietes. Tika lietotas 8 mg un 32 mg Zofran devas, kas tika ievadītas 15 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā. Pēc Zofran i.v. infūzijas maksimālās vidējās (95% TI vienpusēja augšējā robežvērtība) QTcF atšķirības pēc sākotnējās vērtības un placebo vērtības atņemšanas 8 mg devai bija 5,84 (7,76) milisekundes (ms). Pēc 32 mg devas i.v. lietošanas vidējais (95 % TI vienpusēja augšējā robežvērtība) QTcF intervāla pagarinājums bija 19,57 (21,49) ms, un augšējā robeža divu stundu laikā pēc 15 minūtes ilgas infūzijas saglabājās >10 ms. Šajā pētījumā nebija neviena QTcF mērījuma virs 480 ms, un nebija neviena gadījuma, kad QTcF intervāls būtu palielinājies par vairāk nekā 60 ms.
Klīnisko pētījumu dati
Bērniem un pusaudžiem (no 1 mēneša līdz 17 gadu vecumam)
Citotoksiskas ķīmijterapijas izraisīta slikta dūša un vemšana
Ondansetrona efektivitāte vēža ķīmijterapijas izraisītas vemšanas un sliktas dūšas kontrolei tika vērtēta dubultmaskētā randomizētā pētījumā 415 pacientiem no 1 līdz 18 gadu vecumam (S3AB3006). Ķīmijterapijas dienās pacienti saņēma vai nu ondansetronu 5 mg/m2 intravenozi un ondansetronu 4 mg perorāli pēc 8 līdz 12 stundām vai ondansetronu 0,45 mg/kg intravenozi un placebo perorāli pēc 8 līdz 12 stundām. Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divreiz dienā 3 dienas. Pilnīga vemšanas kontrole sliktākajā ķīmijterapijas dienā bija 49% (5 mg/m2 intravenozi un ondansetrons 4 mg perorāli) un 41% (0,45 mg/kg intravenozi un placebo perorāli). Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divreiz dienā 3 dienas. Kopējais blakusparādību biežums un veids abās terapijas grupās neatšķīrās.
Dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā (S3AB4003) 438 pacientiem no 1 līdz 17 gadu vecumam pilnīga vemšanas kontrole sliktākajā ķīmijterapijas dienā tika novērota:
73% pacientu, kad ondansetrons tika ievadīts intravenozi 5 mg/m2 devā kopā ar 2 līdz 4 mg deksametazona perorāli;
71% pacientu, kad ondansetrons tika lietots sīrupa veidā 8 mg devā kopā ar 2 līdz 4 mg deksametazona perorāli ķīmijterapijas dienās.
Pēc ķīmijterapijas abas grupas saņēma 4 mg ondansetrona sīrupu divreiz dienā 2 dienas. Kopējais blakusparādību biežums un veids abās terapijas grupās neatšķīrās.
Ondansetrona efektivitāte 75 bērniem vecumā no 6 līdz 48 mēnešiem tika pētīta atklātā, nesalīdzinošā, vienas grupas pētījumā (S3A40320). Visi bērni saņēma trīs 0,15 mg/kg intravenozas ondansetrona devas, kas tika ievadītas 30 minūtes pirms ķīmijterapijas sākšanas un tad 4 un 8 stundas pēc pirmās devas ievadīšanas. Pilnīga vemšanas kontrole tika sasniegta 56% pacientu.
Citā atklātā, nesalīdzinošā, vienas grupas pētījumā (S3A239) tika pētīta ondansetrona efektivitāte, ievadot intravenozi 0,15 mg/kg un pēc tam divas perorālas ondansetrona devas pa 4 mg, bērniem < 12 gadu vecumā un 8 mg bērniem ≥ 12 gadu vecumā (kopējais bērnu skaits n= 28). Pilnīga vemšanas kontrole tika sasniegta 42% pacientu.
Sliktas dūšas un vemšanas profilakse pēc operācijām
Vienas ondansetrona devas efektivitāte sliktas dūšas un vemšanas profilaksei pēc operācijām tika pētīta randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 670 bērniem vecumā no 1 līdz 24 mēnešiem (vecums pēc ieņemšanas ≥44 nedēļas, ķermeņa masa ≥ 3 kg). Iekļautajiem pacientiem bija paredzēts veikt plānveida operāciju vispārējā narkozē, un ASA statuss bija ≤ III. Piecu minūšu laikā pēc ievadnarkozes tika ievadīta viena 0,1 mg ondansetrona deva. Pacientu daļa, kuriem bija vismaz viena vemšanas epizode 24 stundu novērošanas periodā (ITT), placebo grupā bija lielāka nekā grupā, kura saņēma ondansetronu (28% vs. 11%, p <0,0001).
1469 vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem (2 - 12 gadus veciem), kuri saņēma vispārējo anestēziju, tika veikti četri dubultmaskēti, placebo kontrolēti pētījumi. Pacienti tika nejaušināti iedalīti saņemt vai nu vienu intravenozu ondansetrona devu (0,1 mg/kg bērniem ar ķermeņa masu 40 kg vai mazāk, 4 mg bērniem ar ķermeņa masu, lielāku par 40 kg; pacientu skaits = 735), vai placebo (pacientu skaits = 734). Pētījuma zāles tika ievadītas ne ātrāk kā 30 sekundēs, tieši pirms vai pēc ievadnarkozes. Ondansetrons nozīmīgi efektīvāk nekā placebo novērsa sliktu dūšu un vemšanu. Šo pētījumu rezultāti apkopoti 3. tabulā.
3. tabula. Pēcoperācijas sliktas dūšas un vemšanas profilakse un ārstēšana bērniem – atbildes reakcija uz ārstēšanu 24 stundu laikā
Pētījums
Galauzstādījums
Ondansetrons %
Placebo
%
p raksturlielums
S3A380
CR
68
39
≤0,001
S3GT09
CR
61
35
≤0,001
S3A381
CR
53
17
≤0,001
S3GT11
nav sliktas dūšas
64
51
0,004
S3GT11
nav vemšanas
60
47
0,004
CR (complete response) = nav bijis vemšanas epizožu, “glābšanas medikamenta” lietošanas vai izstāšanās
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Pie atkārtotām devām ondansetrona farmakokinētiskās īpašības nemainās.
Uzsūkšanās
Pēc intramuskulāras un intravenozas ievadīšanas ondansetrona sistēmiskā koncentrācija ir ekvivalenta.
Izkliede
Ondansetrons ne pārāk labi saistās ar proteīniem (70-76%).
Ondansetrona izplatīšanās organismā pieaugušajiem pēc perorālas, intramuskulāras vai intravenozas ievadīšanas ir līdzīga un sadales tilpums stabilizētā stāvoklī ir aptuveni 140 litri.
Biotransformācija
No sistēmiskās asinsrites ondansetrons galvenokārt tiek eliminēts, metabolizējoties aknās multiplu enzīmu reakciju rezultātā. CYP2D6 enzīma trūkums (debrisokvīna polimorfisms) ondansetrona farmakokinētiku neietekmē.
Eliminācija
No sistēmiskās asinsrites ondansetrons galvenokārt tiek eliminēts metabolizējoties aknās. Mazāk nekā 5% no absorbētās devas tiek izvadīti ar urīnu nepārveidotā veidā. Galīgais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 3 stundas.
Īpašas pacientu grupas
Dažāda dzimuma pacienti
Saistībā ar ondansetrona izplatīšanos organismā, ir konstatētas dzimumu atšķirības - sievietēm pēc perorālas ievadīšanas ir lielāks absorbcijas ātrums un apjoms, bet samazināts sistēmiskais klīrenss un mazāks sadales tilpums (ar svara korekciju).
Bērni un pusaudži (no 1 mēneša līdz 17 gadu vecumam)
1 līdz 4 mēnešus veciem pacientiem (n=19), kuriem tiek veikta operācija, pēc ķermeņa masas normalizētais klīrenss bija par aptuveni 30% lēnāks nekā pacientiem vecumā no 5 līdz 24 mēnešiem (n=22), taču salīdzināms ar pacientiem no 3 līdz 12 gadu vecumam. Eliminācijas pusperiods no 1 līdz 4 mēnešus veco pacientu grupā bija vidēji 6,7 stundas, salīdzinot ar 2,9 stundām pacientiem no 5 līdz 24 mēnešu vecumam un no 3 līdz 12 gadu vecumam. Farmakokinētikas raksturlielumu atšķirības 1‑ 4 mēnešus vecajiem pacientiem var daļēji skaidrot ar procentuāli lielāku kopējā ūdens daudzumu organismā jaundzimušajiem un zīdaiņiem un ar lielāku ūdenī šķīstošo zāļu, piemēram, ondansetrona, izkliedes tilpumu.
3 – 12 gadus veciem bērniem, kuriem tiek veikta plānveida operācija vispārējā narkozē, absolūtie ondansetrona klīrensa un izkliedes tilpuma raksturlielumi bija mazāki nekā pieaugušiem pacientiem. Abi raksturlielumi lineāri palielinājās līdz ar ķermeņa masu un no 12 gadu vecuma raksturlielumi tuvojās jaunu pieaugušo indivīdu raksturlielumiem. Kad klīrensa un izkliedes tilpuma raksturlielumus normalizēja pēc ķermeņa masas, dažādās vecuma grupās tie bija līdzīgi. Devas aprēķināšana pēc ķermeņa masas kompensē ar vecumu saistītās atšķirības un efektīvi normalizē sistēmisko kopējo iedarbību bērniem.
Populācijas farmakokinētikas analīze pēc intravenozas ondansetrona ievadīšanas tika veikta 428 cilvēkiem (pacientiem ar vēzi, ķirurģiskiem pacientiem un veseliem brīvprātīgajiem) vecumā no 1 mēneša līdz 44 gadiem. Balstoties uz šo analīzi, sistēmiskā kopējā iedarbība (AUC) bērniem un pusaudžiem pēc ondansetrona perorālas vai intravenozas ievadīšanas bija līdzīga kā pieaugušajiem; izņēmums bija zīdaiņi no 1 līdz 4 mēnešu vecumam. Izkliedes tilpums bija atkarīgs no vecuma un pieaugušajiem bija mazāks nekā zīdaiņiem un bērniem. Klīrenss bija atkarīgs no ķermeņa masas, bet ne no vecuma; izņēmums bija zīdaiņi no 1 līdz 4 mēnešu vecumam. Tā kā šajā vecuma grupā bija mazs pētījuma subjektu skaits, ir grūti izdarīt slēdzienu, vai bija ar vecumu saistīts papildus klīrensa samazinājums zīdaiņiem no 1 līdz 4 mēnešu vecumam, vai arī vienkārši iedzimtas atšķirības. Tā kā pacienti, kas jaunāki par 6 mēnešiem, saņems tikai vienreizēju devu pret sliktu dūšu un vemšanu pēc operācijām, samazinātajam klīrensam, visticamāk, nav klīniskas nozīmes.
Gados vecāki pacienti
Agrīnos 1. fāzes pētījumos ar veseliem gados vecākiem brīvprātīgajiem ir pierādīts neliels ar vecumu saistīts ondansetrona klīrensa samazinājums un eliminācijas pusperioda pieaugums. Tomēr izteiktas individuālās mainības dēļ novēroja vērā ņemamu farmakokinētisko raksturlielumu pārklāšanos starp jauniem (vecums <65 gadi) un gados vecākiem cilvēkiem (vecums ≥65 gadi), un kopumā netika novērotas atšķirības starp jauniem un gados vecākiem pacientiem ar vēzi, kas bija iesaistīti CINV klīniskajos pētījumos, lai atbalstītu atšķirīgus ieteikumus par devām gados vecākiem pacientiem.
Pamatojoties uz jaunāku modeļpētījumu par ondansetrona koncentrāciju plazmā un ekspozīcijas-atbildes reakciju, pacientiem, kuru vecums ir ≥75 gadi, ir paredzama izteiktāka ietekme uz QTcF nekā jauniem pieaugušajiem. Pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem, un pacientiem, kuri vecāki par 75 gadiem, ir sagatavota īpaša informācija par devām intravenozai ievadīšanai (skatīt 4.2. apakšpunktu „CINV un RINV gados vecākiem pacientiem”).
Pacienti ar nieru funkciju traucējumiem
Pacientiem ar vidēji smagiem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss 15-60 ml/min) ir pazemināts sistēmiskais klīrenss un sadales tilpums, kas rada nelielu, klīniski nenozīmīgu eliminācijas pusperioda pagarināšanos (5,4 stundas). Pētījumā ar pacientiem, kam bija smagi nieru funkciju traucējumi un bija nepieciešama regulāra hemodialīze (pētījums tika veikts starp dialīzes seansiem), pēc intravenozas ievades netika konstatētas būtiskas ondansetrona farmakokinētikas izmaiņas.
Pacienti ar aknu funkciju traucējumiem
Pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem tika konstatēts būtiski pazemināts ondansetrona sistēmiskais klīrenss, kā rezultātā ievērojami pagarinās eliminācijas pusperiods (15-32 stundas), un pazeminātā presistēmiskā metabolisma dēļ perorālā bioloģiskā pieejamība tuvojas 100%.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Pētījumā ar klonētiem cilvēka sirds jonu kanāliem pierādīts, ka ondansetrons klīniski nozīmīgā koncentrācijā spēj ietekmēt sirds repolarizāciju, bloķējot hERG noteiktos kālija kanālus.
Plašā QT pētījumā ar brīvprātīgajiem tika novērota no devas atkarīga QT intervāla pagarināšanās (skatīt 5.1. apakšpunktu).
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hlorīds
Citronskābes monohidrāts
Nātrija citrāts
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Šļircē vai infūziju sistēmā ondansetrona injekciju šķīdumu nedrīkst kombinēt ar citiem preparātiem.
Ondansetrona injekcijām drīkst pievienot tikai tos infūziju šķīdumus, kas ir norādīti 6.6. apakšpunktā.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Zofran šķīdums injekcijām ir iepildīts stikla ampulās.
Stikla ampulas satur 8 mg ondansetrona 4ml šķīduma.
Iepakojumā ir 5 stikla ampulas, katra satur 8 mg ondansetrona 4 ml šķīduma.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Zofran šķīdums injekcijām nesatur konservantus, tādēļ tas ir jāizlieto vienā reizē, injekciju vai atšķaidīšanu veicot tūlīt pēc ampulas atvēršanas. Atlikušo šķīdumu nedrīkst uzglabāt, tas ir jāizlej.
Zofran injekciju šķīduma ampulas nedrīkst autoklavēt.
Saderības pētījumi tika veikti, izmantojot polivinilhlorīda infūziju maisiņus un polivinilhlorīda infūziju sistēmas. Ir apstiprināta stabilitāte, lietojot polietilēna infūziju maisiņus vai I tipa stikla pudeles.
Ir pierādīts, ka bezkonservantu ondansetrona atšķaidījumi ar nātrija hlorīda 0,9% šķīdumu vai 5% glikozes šķīdumu polipropilēna šļircēs ir stabili. Tādēļ tiek uzskatīts, ka bezkonservantu ondansetrona atšķaidījumi ar saderīgiem, tālāk ieteiktajiem infūziju šķīdumiem polipropilēna šļircēs būs stabili.
Saskaņā ar labas farmaceitiskās prakses principiem, intravenozie šķīdumi ir jāsagatavo atbilstošos aseptiskos apstākļos tieši pirms infūzijas veikšanas.
Saderība ar intravenozajiem šķīdumiem
Saderības pētījumi liecina, ka ondansetrona injekciju šķīdums bez konservantiem ir stabils septiņas dienas, ja to uzglabā istabas temperatūrā (zem 25°C) fluorescējošā apgaismojumā, vai arī ledusskapī, pievienojot šādiem infūziju šķīdumiem:
0.9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām
5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām
10% mannīta šķīdums intravenozām infūzijām
Ringera šķīdums intravenozām infūzijām
0,3% kālija hlorīda un 0,9% nātrija hlorīda šķīdums intravenozām infūzijām
0,3% kālija hlorīda un 5% glikozes šķīdums intravenozām infūzijām
Saderība ar citiem medikamentiem
Ondansetronu var ievadīt intravenozu infūziju veidā ar ātrumu 1 mg/stundā no infūziju maisiņa vai perfuzora. Pie ondansetrona koncentrācijas 16 līdz 160 μg/ml (piem., attiecīgi 8 mg/500 ml un 8 mg/50 ml) caur ondansetrona sistēmas žākli (Y) var ievadīt šādus medikamentus:
- Cisplatīnu koncentrācijā līdz 0,48 mg/ml (piem., 240 mg/500 ml), ko ievada 1 līdz 8 stundu laikā.
- 5-fluoruracilu koncentrācijā līdz 0,8 mg/ml (piem., 2,4g/3 l vai 400 mg/500 ml), ko ievada ar ātrumu vismaz 20 ml/stundā (500 ml 24h). 5-fluoruracils augstākā koncentrācijā var izraisīt ondansetrona precipitāciju. 5-fluoruracila infūziju šķīdums var saturēt arī līdz pat 0,045 % magnija hlorīda papildus citām palīgvielām, kuru saderība ir zināma.
- Karboplatīnu koncentrācijā no 0,18 mg/ml līdz 9,9 mg/ml (piem., no 90 mg/500 ml līdz 990 mg/100 ml), ko ievada laikā no 10 minūtēm līdz 1 stundai.
- Etoposīdu koncentrācijā no 0,144 mg/ml līdz 0,25 mg/ml (piem., no 72 mg/500 ml līdz 250 mg/1 l), ko ievada 30 minūšu līdz 1 stundas laikā.
- Ceftazidīmu devās no 250 mg līdz 2000 mg, kas ir atšķaidīts ar injekciju ūdeni kā ieteicis ražotājs (piem., 2,5 ml uz 250 mg ceftazidīma un 10 ml uz 2 g ceftazidīma) un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.
- Ciklofosfamīdu devās no 100 mg līdz 1 g, kas ir atšķaidīts ar injekciju ūdeni attiecībā 5 ml uz 100 mg ciklofosfamīda, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.
- Doksorubicīnu devās no 10 līdz 100 mg, kas ir atšķaidīts ar injekciju ūdeni attiecībā 5 ml uz 10 mg doksorubicīna, saskaņā ar ražotāja ieteikumiem, un tiek ievadīts intravenozas bolus injekcijas veidā aptuveni 5 minūšu laikā.
- Deksametazona nātrija fosfāta 20 mg devu var ievadīt lēnas intravenozas injekcijas veidā 2-5 minūšu laikā caur ondansetrona sistēmas žākli (Y), ja sistēmā ir 8 līdz 16 mg ondansetrona, kas ir atšķaidīti ar 50-100 ml piemērota infūziju šķīduma un tiek ievadīti aptuveni 15 minūšu laikā. Deksametazona nātrija fosfāta un ondansetrona saderība ir pierādīta, ievadot abus preparātus caur vienu sistēmu pie rezultējošās deksametazona koncentrācijas 32 μg līdz 2,5 mg/ml un ondansetrona koncentrācijas 8 μg līdz 1 mg/ml.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
SIA “Novartis Baltics”
Gustava Zemgala gatve 76,
LV-1039, Rīga
Latvija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS
98-0617
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
14.10.1998/ 24.10. 2003/24.10.2008.
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
04/2018
SASKAŅOTS ZVA 19-04-2018
PAGE 1
PAGE 1
