Xefo 8 mg apvalkotās tabletes
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
99-0203-02
99-0203
Takeda GmbH, Germany
03-MAY-11
Uz neierobežotu laiku
Recepšu zāles
8 mg
Apvalkotā tablete
Ir apstiprināta
Takeda Austria GmbH, Austria
03.09.2019 14:58
Lejupielādēt lietošanas instrukciju
Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam
Xefo 8 mg apvalkotās tabletes
Lornoxicamum
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu
informāciju.
- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.
Šajā instrukcijā varat uzzināt:
1. Kas ir Xefo un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Xefo lietošanas
3. Kā lietot Xefo
4. Iespējamās blakusparādības
5 Kā uzglabāt Xefo
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
1. Kas ir Xefo un kādam nolūkam to lieto
Xefo ir oksikāmu grupas nesteroīds pretiekaisuma (NPL) un pretreimatisma līdzeklis. To lieto īslaicīgai viegli līdz vidēji smagu akūtu sāpju, reimatoīdā artrīta un osteoartrīta simptomu (piem., sāpju un iekaisuma) ārstēšanai.
2. Kas Jums jāzina pirms Xefo lietošanas
Nelietojiet Xefo šādos gadījumos
ja Jums ir alerģija pret lornoksikāmu vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu (skatīt 6. punktu);
ja Jūs lietojat kādu citu NPL, piem., acetilsalicilskābi (piem., aspirīnu), ibuprofēnu vai COX-2 inhibitorus;
ja Jums ir paaugstināta jutība pret kādu NPL, t.sk. acetilsalicilskābi (piem., aspirīnu);
ja Jums ir trombocitopēnija (zems trombocītu skaits asinīs, kas palielina asiņošanas un zilumu veidošanās risku);
ja Jums ir smaga sirds mazspēja;
ja Jums ir asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, asinsvadu plīsums vai asiņošana smadzeņu asinsvados vai cita veida asiņošana;
ja Jums iepriekš lietojot NPL ir bijusi kuņģa- zarnu trakta asiņošana vai perforācija;
ja Jums ir akūta peptiska čūla vai esat vairākkārt slimojis ar peptisku čūlu;
ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;
ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;
ja Jums ir grūtniecības pēdējie trīs mēneši.
Brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pirms Xefo lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas ir īpaši svarīgi:
ja Jums ir nieru funkcijas traucējumi;
ja Jums ir bijis paaugstināts asinsspiediens un/vai sirds mazspēja;
ja Jums ir čūlainais kolīts vai Krona slimība;
ja Jums ir nosliece uz asiņošanu;
ja Jums ir bijusi astma;
ja Jums ir SLE (sarkanā vilkēde, reta imunoloģiska saslimšana).
Ārsts Jums var nozīmēt regulāras laboratoriskas pārbaudes, ja:
Jums ir asinsreces traucējumi,
Jums ir aknu funkcijas traucējumi,
Jūs esat gados vecāks pacients,
ārstēšana ar Xefo tiek plānota ilgāk par 3 mēnešiem.
Ja Jūs vienlaikus ar Xefo saņemat arī takrolimu vai heparīnu, informējiet par to ārstu.
Ja Jums parādās neparasti gremošanas trakta simptomi, tādi kā asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, ādas reakcijas, tādas kā izsitumi uz ādas, gļotādas bojājumi nāsīs, mutē, uz acu plakstiņiem, ausīs, dzimumorgānu un anus rajonā vai citas paaugstinātas jutības reakciju izpausmes, Jums jāpārtrauc lietot Xefo un nekavējoties jākonsultējas ar Jūsu ārstu.
Tādu zāļu lietošana kā, piemēram, Xefo, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdslēkmes (miokarda infarkta) vai insulta risku. Risks var būt paaugstināts, ja zāles tiek lietotas lielā devā un ilgstoši. Nelietojiet zāles lielākā devā vai ilgāk, nekā ieteikts.
Jums vajadzētu konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, ja
Jums ir sirdsdarbības traucējumi,
esat pārcietis insultu,
uzskatāt, ka Jums ir minēto traucējumu risks (piemēram, augsts asinsspiediens, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis vai esat smēķētājs.
Nelietojiet Xefo vējbaku (varicella) laikā.
Citas zāles un Xefo
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā esat lietojis, vai varētu lietot.
Nelietojiet Xefo, ja Jūs lietojiet citus NPL piem., acetilsalicilskābi (piem., aspirīnu), ibuprofēnu vai COX-2 inhibitorus. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Xefo var mijiedarboties ar citām zālēm. Īpaši piesardzīgam jābūt, ja Jūs lietojat
Cimetidīnu - zāles peptiskas čūlas un kuņģa dedzināšanas ārstēšanai;
Antikoagulantus, piemēram, heparīnu vai fenprokumonu - zāles, kas novērš asins trombu veidošanos;
Kortikosteroīdus;
Metotreksātu - zāles, ko lieto vēža un imunoloģisko slimību terapijai;
Litiju;
Imūnsupresantus, piem., ciklosporīnu vai takrolimu;
Sirds līdzekļus, piem., digoksīnu, AKE inhibitorus, bēta-adrenoblokatorus;
Diurētiskus līdzekļus;
Hinolonu grupas antibiotiskus līdzekļus;
Antitrombotiskus līdzekļus - zāles, ko lieto sirdslēkmju un insultu profilaksei;
SSAI (selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitorus) - lieto depresijas ārstēšanai;
Sulfonilurīnvielas atvasinājumus, piemēram, glibenklamīdu - lieto diabēta kontrolei;
CYP2C9 induktorus un inhibitorus (piem., antibiotikas- rifampicīnu vai pretsēnīšu zāles - flukonazolu), jo tie var ietekmēt Xefo noārdīšanos Jūsu organismā;
Angiotensīna II receptoru blokatorus - lieto augsta asinsspiediena, diabēta izraisīta nieru bojājuma un sastrēguma sirds mazspējas ārstēšanai;
Pemetreksedu - lieto dažu plaušu vēža formu ārstēšanai.
Xefo lietošana kopā ar uzturu
Xefo apvalkotās tabletes ir domātas iekšķīgai lietošanai. Ieņemiet tableti pirms ēšanas, uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu.
Nerekomendē lietot šīs zāles ēšanas laikā, jo tādējādi var samazināt zāļu efektivitāti.
Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte
Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai
plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Fertilitāte
Xefo lietošana var ietekmēt fertilitāti, tādēļ to nerekomendē lietot sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos vai kuras tiek izmeklētas neauglības dēļ, vajadzētu konsultēties ar ārstu un apsvērt iespējas pārtraukt terapiju ar Xefo.
Grūtniecība
Xefo nevajadzētu lietot pirmajos sešos grūtniecības mēnešos, ja vien ārsts to nav stingri rekomendējis.
Xefo nedrīkst lietot pēdējos trijos grūtniecības mēnešos.
Zīdīšanas periods
Xefo nevajadzētu lietot zīdīšanas periodā, ja vien ārsts to nav stingri rekomendējis.
Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana
Xefo neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Xefo satur laktozes monohidrātu
Xefo 8 mg tabletes satur laktozes monohidrātu. Ja Jums ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, konsultējieties ar ārstu pirms zāļu lietošanas.
3. Kā lietot Xefo
Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Parastā deva pieaugušajiem ir no 8 līdz 16 mg, sadalot to divās vai trijās ieņemšanas reizēs. Nelietojiet vairāk kā 16 mg dienā.
Pacientiem ar artrītu parastā deva ir 12 mg, sadalot to divās vai trijās ieņemšanas reizēs. Nelietojiet vairāk kā 16 mg dienā.
Ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, nelietojiet šīs zāles vairāk kā 12 mg dienā (sadalot to divās vai trijās ieņemšanas reizēs).
Xefo tabletes ir jānorij, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma. Nelietojiet Xefo ēdienreizes laikā, jo pārtika var samazināt Xefo efektivitāti.
Tā kā nav pietiekami datu, bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Xefo lietot nav ieteicams.
Ja esat lietojis Xefo vairāk nekā noteikts
Ja esat lietojis Xefo vairāk nekā noteikts, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Pārdozēšanas gadījumā Jums varētu būt šādi simptomi: slikta dūša, vemšana, simptomi saistīti ar centrālo nervu sistēmu (piem., reibonis vai redzes traucējumi).
Ja esat aizmirsis lietot Xefo
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
4. Iespējamās blakusparādības
Tāpat kā citas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Tādu zāļu lietošana kā, piemēram, Xefo, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu sirdslēkmes vai insulta risku.
Ja Jums parādās neparasti gremošanas trakta simptomi, tādi kā asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, ādas reakcijas, tādas kā izsitumi uz ādas, gļotādas bojājumi nāsīs, mutē, uz acu plakstiņiem, ausīs, dzimumorgānu vai anus rajonā vai citas paaugstinātas jutības reakciju izpausmes, Jums jāpārtrauc lietot Xefo un nekavējoties jākonsultējas ar Jūsu ārstu.
Ja Jums rodas kāda no zemāk minētajām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet šo zāļu lietošanu un informējiet ārstu vai sazinieties ar uzņemšanas nodaļu tuvākajā slimnīcā:
elpas trūkums, sāpes krūtīs vai potīšu pietūkums un šīs pazīmes pastiprinās;
smagas vai ilgstošas sāpes vēderā vai Jūsu izkārnījumi ir melnā krāsā;
ādas un acu krāsas dzelte - aknu darbības traucējumu pazīmes;
alerģiskas reakcijas, kas var ietvert ādas problēmas, piemēram, parādās čūlas vai pūslīši, vai sejas, lūpu, mēles pietūkums, vai rīkles pietūkums, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu;
drudzis, pūšļveida izsitumi vai iekaisums, īpaši uz rokām un kājām, vai mutē (Stīvensa-Džonsona sindroms);
izņēmuma gadījumos, nopietnas ādas infekcijas vējbaku gadījumā.
Ar Xefo lietošanu saistītās blakusparādības:
Bieži sastopamās blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10)
vieglas un pārejošas galvassāpes un reiboņi,
slikta dūša, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, caureja un vemšana.
Retāk sastopamās blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 100 )
svara zudums (anoreksija), bezmiegs, depresija;
pastiprināti izdalījumi no acīm (konjunktivīts);
reibonis, troksnis ausīs (tinnīts);
sirds mazspēja, neregulāra sirdsdarbība, paātrināta sirdsdarbība,piesarkums;
aizcietējumi, gāzu uzkrāšanās (flatulence), atraugas, sausums mutē, gastrīts, kuņģa čūla, sāpes vēdera augšējā daļā, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, čūlas mutē;
paaugstināti aknu funkcionālie rādītāji (nosaka asins analīzēs) un vispārēja slikta pašsajūta;
izsitumi, nieze, pastiprināta svīšana, ādas apsārtums (eritematozi izsitumi), angioedēma (ātri noritoša tūska ādas dzilākajos slāņos, parasti uz sejas), nātrene, tūska, aizlikts deguns alerģisku iesnu dēļ (rinīts);
matu izkrišana;
artralģija (sāpes locītavās).
Reti sastopamās blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 1000)
rīkles iekaisums;
anēmija, asins šūnu skaita samazināšanās (trombocitopēnija un leikopēnija), vājums;
paaugstinātas jutības reakcijas, anafilaktoīdas reakcijas un anafilakse (organisma reakcija, kam raksturīgs sejas pietūkums, pietvīkums, elpošanas grūtības un reibonis);
apjukums, nervozitāte, uzbudinājums, miegainība, jušanas traucējumi (durstīšanas sajūta), garšas sajūtas izmaiņas, trīce, migrēna, redzes traucējumi;
paaugstināts asinsspiediens, karstuma viļņi;
asiņošana, asinsizplūdumi (zilumi), pagarināts asinsteces laiks;
apgrūtināta elpošana (dispnoja), klepus, bronhospazmas;
čūlas perforācija, vemšana ar asins piejaukumu, asiņošana no kuņģa–zarnu trakta, izkārnījumi melnā krāsā;
mutes gļotādas iekaisums, ezofagīts (barības vada iekaisums), kuņģa-barības vada reflukss, rīšanas grūtības, aftozs stomatīts (čūlas), mēles iekaisums;
aknu funkciju izmaiņas;
ādas problēmas, piemēram, ekzēma, izsitumi;
kaulu sāpes, muskuļu krampji, sāpes muskuļos;
urinācijas problēmas, tādas kā nepieciešamība urinēt naktī (niktūrija) un urīnvielas un kreatinīna līmeņa paaugstināšanās asinīs.
Ļoti reti sastopamās blakusparādības (var ietekmēt mazāk nekā 1 cilvēku no 10 000)
aknu bojājums, hepatīts (aknu iekaisums), dzelte, holestāze (traucēta žults attece no aknām);
zilumi, tūska, smagi ādas bojājumi (Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze);
aseptisks meningīts;
NPL blakusparādības: neitropēnija, agranulocitoze, aplastiskā anēmija, hemolītiskā anēmija, nieru toksicitāte.
Ziņošana par blakusparādībām
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv/" www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
5. Kā uzglabāt Xefo
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos.. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Ko Xefo satur
Aktīvā viela ir lornoksikāms.
Viena apvalkotā tablete satur 8 mg lornoksikāma.
Citas sastāvdaļas ir:
Tabletes kodols: laktozes monohidrāts, mikrokristāliska celuloze, povidons, nātrija kroskarmeloze, magnija stearāts
Tabletes apvalks: makrogols, talks, titāna dioksīds (E171), hipromeloze.
Xefo ārējais izskats un iepakojums
Xefo 8 mg apvalkotās tabletes ir baltas vai dzeltenīgas, garenas, apvalkotās tabletes ar marķējumu „L08”.
Iepakojums: 10, 20, 30, 50 un 100 apvalkotās tabletes. Ne visi iepakojuma lielumi ir
pieejami tirgū.
Reģistrācijas apliecības īpašnieks
Takeda Austria GmbH
St.Peter Strasse 25
4020 Linz
Austrija
Ražotājs
Takeda GmbH
Plant Oranienburg
Lehnitzstrasse 70-98
D-16515 Oranienburg
Vācija
Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrēts ar šādiem
nosaukumiem:
Austrija Xefo 8 mg - filmtabletten
Dānija Xefo
Igaunija Xefo
Grieķija Xefo
Ungārija Xefo 8 mg filmtabletta
Īrija Xefo
Lietuva Xefo 8 mg pėvele dengtos tabletės
Latvija Xefo 48mg apvalkotās tabletes
Polija Xefo
Portugāle Acabel 8 mg
Slovākija Xefo 8 mg filmom obalené tablety
Slovēnija Xefo 8 mg filmsko obložene tablete
Spānija Acabel 8 mg comprimidos recubiertos con película
Šī lietošanas instrukcija pēdējo pārskatīta
07/2018
SASKAŅOTS ZVA 02-08-2018
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Xefo 8 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena apvalkotā tablete satur 8 mg lornoksikāma (lornoxicamum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 90 mg laktozes monohidrāts
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotās tabletes
Baltas vai dzeltenīgas, garenas, apvalkotās tabletes ar marķējumu „L08”.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1 Terapeitiskās indikācijas
Īslaicīgai viegli vai vidēji smagu akūtu sāpju ārstēšanai.
Simptomātiskai sāpju un iekaisuma ārstēšanai osteoartrīta gadījumā.
Simptomātiskai sāpju un iekaisuma ārstēšanai reimatoīdā artrīta gadījumā.
4.2 Devas un lietošanas veids
Devas
Pacientiem piemēroto devu nosaka, ņemot vērā atbildes reakciju uz ārstēšanu.
Sāpes
8-16 mg lornoksikāma dienā, sadalot tos 2 vai 3 devās. Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 16 mg.
Osteoartrīts un reimatoīdais artrīts
Terapiju uzsākot, rekomendē 12 mg lornoksikāma dienā, sadalot to 2-3 ieņemšanas reizēs. Uzturošā dienas deva nedrīkst pārsniegt 16 mg.
Papildus informācija īpašām pacientu grupām
Bērni un pusaudži
Lornoksikāms nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas par drošību un efektivitāti.
Gados vecākiem pacientiem
Gados vecākiem pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, deva nav speciāli jāpielāgo. Lornoksikāms šai pacientu grupai jānozīmē piesardzīgi, jo biežāk izpaužas nevēlamas blakusparādības no kuņģa- zarnu trakta puses (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Nieru funkcijas traucējumi
Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 12 mg, sadalot tos 2 vai 3 devās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Aknu funkcijas traucējumi
Pacientiem ar vidēji smagiem aknu funkcijas traucējumiem maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 12 mg, sadalot tos 2 vai 3 devās (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Lietošanas veids
Xefo apvalkotās tabletes jālieto iekšķīgi, uzdzerot pietiekami daudz šķidruma.
4.3 Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;
Trombocitopēnija.
Paaugstinātas jutības reakcijas (astmai līdzīgi simptomi, rinīts, angioneirotiskā tūska vai nātrene) pēc citu NPL lietošanas, t.sk. acetilsalicilskābes lietošanas.
Smaga sirds mazspēja.
Asiņošana no kuņģa- zarnu trakta, cerebrovaskulāra vai cita veida asiņošana.
Asiņošana no kuņģa- zarnu trakta vai perforācija anamnēzē, saistīta ar NPL lietošanu.
Aktīva vai atkārtota peptiska čūla/asiņošana anamnēzē (divas vai vairākas epizodes).
Smagi aknu funkcijas traucējumi.
Smagi nieru funkcijas traucējumi (kreatinīns serumā > 700 mikromoli/litrā).
Grūtniecības trešais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu).
4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Sekojošos gadījumos lornoksikāmu drīkst nozīmēt tikai rūpīgi izvērtējot riska/ieguvuma
attiecību:
nieru funkcijas traucējumi: piesardzīgi lornoksikāms jānozīmē pacientiem ar vieglu (kreatinīna līmenis serumā 150-300 mikromoli/litrā) vai vidēji smagu (kreatinīna līmenis serumā 300-700 mikromoli/litrā) nieru mazspēju, jo nieru prostaglandīni ietekmē asinsriti nierēs. Ja ārstēšanas laikā nieru funkcija pasliktinās, terapija ir jāpārtrauc;
nieru funkcija ir jākontrolē pacientiem pēc lielām operācijām, ar sirds mazspēju, saņemot diurētiskus līdzekļus vai zāles, kas var ietekmēt nieru funkcijas;
pacientiem ar asinsreces traucējumiem: ieteicama rūpīga klīnisko simptomu un laboratoriska kontrole (t.sk. APTL);
aknu funkcijas traucējumi (t.sk. aknu ciroze): jāveic rūpīga un regulāra klīnisko simptomu un laboratoriska kontrole, jo pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem, lietojot lornoksikāmu 12-16 mg dienā, var novērot tā uzkrāšanos (palielinās laukums zem līknes - AUC), kaut gan, salīdzinot ar veseliem subjektiem, aknu funkciju traucējumi neietekmē lornoksikāma farmakokinētiku;
ilgstoša ārstēšana (ilgāk par 3 mēnešiem): regulāri jāpārbauda hematoloģiskie rādītāji (hemoglobīns), nieru funkcija (kreatinīns) un aknu fermentu līmenis;
pacienti, vecāki par 65 gadiem: rekomendē regulāri kontrolēt nieru un aknu funkcijas. Īpaša piesardzība jāievēro gados vecākiem pacientiem pēc operācijām.
Jāizvairās no lornoksikāma vienlaicīgas lietošanas ar citu NPL, arī ciklooksigenāzes – 2 selektīvo inhibitoru.
Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt arī 4.2. apakšpunktu un zemāk-KZT un kardiovaskulāro traucējumu risks).
Asiņošana no kuņģa- zarnu trakta, čūlas un perforācija: ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (arī ar letālu iznākumu) ir saņemti saistībā ar visiem NPL. Ziņojumi liecina, ka minētās nevēlamās blakusparādības var rasties neatkarīgi no NPL lietošanas ilguma. Par nevēlamu blakusparādību rašanos var vēstīt brīdinājuma simptomi, bet tādi var arī nebūt, kā arī nevēlamās blakusparādības var rasties pacientiem, kam anamnēzē KZT traucējumi nav bijuši.
KZT asiņošanas, čūlas vai perforācijas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu.
Lielāks minēto nevēlamo blakusparādību risks ir arī tiem pacientiem, kam anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju (skatīt 4.3. apakšpunktu), kā arī gados vecākiem pacientiem. Šiem pacientiem terapija jāsāk ar iespējami mazāku NPL devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad tiek lietota acetilsalicilskābe mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem, piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem (skatīt turpmāk un 4.5. apakšpunktu).
Pacientiem (īpaši vecāka gadagājuma), kam anamnēzē diagnosticēti KZT traucējumi, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu). Būtiski minētiem simptomiem pievērst pastiprinātu uzmanību ārstēšanas sākumā.
Piesardzība jāievēro pacientiem, kas vienlaikus saņem līdzekļus, kuri var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, perorālos kortikosteroīdus, antikoagulantus (piemēram, varfarīnu), selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus vai antitrombotiskos līdzekļus (piemēram, acetilsalicilskābi) (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tiek rekomendēta regulāra klīniska kontrole.
Ja pacientam, kas lieto lornoksikāmu, tiek diagnosticēta KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc.
Pacientiem, kam anamnēzē diagnosticēta KZT slimība (čūlains kolīts, Krona slimība), NPL jālieto piesardzīgi, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Vecāka gadagājuma pacientiem NPL lietošana biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības, īpaši kuņģa-zarnu trakta asiņošanu un perforāciju, kas var radīt letālu iznākumu (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Piesardzīgi NPL jānozīmē pacientiem ar hipertensiju un/ vai sirds mazspēju anamnēzē, jo NPL var izraisīt šķidruma aizturi un tūsku.
Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku, tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija.
Klīnisko pētījumu un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielā devā un ilgstoši) var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nav pietiekamu datu, lai izslēgtu šādu risku, lietojot arī lornoksikāmu.
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas sirds
išēmiskas slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā lornoksikāmu drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimību riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts uzsākt ilgstošu terapiju.
Spinālās vai epidurālās anestēzijas laikā, vienlaicīga NPL un heparīna lietošana var palielināt spinālas/epidurālas hematomas risku (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Ļoti retos gadījumos saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (dažkārt ar letālu iznākumu), ko saista ar NPL lietošanu: tostarp eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa –Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu).
Lielāks nevēlamu blakusparādību risks ir terapijas sākumā, vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajā mēnesī. Lornoksikāma lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes.
Jāievēro piesardzība, ja zāles lieto pacientiem ar bronhiālo astmu vai to anamnēzē, jo ir ziņots, ka NPL šiem pacientiem izraisa bronhu spazmas.
Pacientiem ar sistēmas sarkano vilkēdi (SSV) un jauktiem saistaudu bojājumiem var būt palielināts aseptiska meningīta risks.
Lornoksikāms samazina trombocītu agregāciju un pagarina asiņošanas laiku, tādēļ tas piesardzīgi jānozīmē pacientiem ar tendenci uz asiņošanām.
Vienlaikus lietojot NPL un takrolimu, samazinoties prostaciklīnu sintēzei nierēs, pieaug nefrotoksicitātes risks. Šādiem pacientiem, kuri saņem kombinētu terapiju ir rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas.
Tāpat kā lietojot citus NPL, ir saņemti ziņojumi par transamināžu līmeņa serumā, bilirubīna serumā un citu aknu funkcionālo rādītāju paaugstināšanos, kreatinīna serumā un urīnvielas slāpekļa līmeņa asinīs paaugstināšanos, tāpat arī par citām laboratoriskām izmaiņām. Ja kādas no šīm izmaiņām ir izteiktas vai pastāv ilgstoši, terapija ar lornoksikāmu ir jāpārtrauc un pacients atbilstoši jāizmeklē.
Zāles satur laktozi. Pacienti ar iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju šīs zāles lietot nedrīkst.
Tāpat kā citu zāļu lietošana, kas samazina ciklooksigenāzes/prostaglandīnu sintēzi, arī lornoksikāma lietošana var samazināt fertilitāti un to nerekomendē sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir problēmas ar grūtniecības iestāšanos vai kuras tiek izmeklētas neauglības dēļ, jāapsver lornoksikāma atcelšanas iespējas.
Dažos gadījumos vējbakas var izraisīt nopietnas ādas un mīksto audu infekciju komplikācijas. NPL lietošana var veicināt stāvokļa pasliktināšanos, tāpēc nerekomendē lietot lornoksikāmu vējbaku saslimšanas periodā.
4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Lornoksikāmu vienlaikus lietojot ar
cimetidīnu: paaugstinās lornoksikāma koncentrācija plazmā (nav novērota mijiedarbība, lietojot vienlaikus lornoksikāmu ar ranitidīnu un antacīdiem līdzekļiem);
antikoagulantiem: NPL var pastiprināt antikoagulantu, t.sk. varfarīna efektu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Rūpīgi jākontrolē INR;
fenprokumonu: samazinās fenprokumona iedarbība;
heparīnu: spinālās vai epidurālās anestēzijas laikā vienlaicīga NPL un heparīna lietošana var palielināt spinālas/ epidurālas hematomas risku (skatīt 4.4. apakšpunktu);
AKE inhibitoriem: var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo efektu;
diurētiskiem līdzekļiem: samazinās cilpas, tiazīdu diurētiķu un kāliju aizturošo diurētiķu diurētiskais un antihipertensīvais efekts;
beta-adrenoblokatoriem: samazinās antihipertensīvais efekts; angiotensīna II receptoru blokatori: samazinās antihipertensīvais efekts;
digoksīnu: samazinās digoksīna renālais klīrenss;
kortikosteroīdiem: palielinās kuņģa-zarnu trakta čūlu un asiņošanas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu);
hinolonu grupas antibiotiskiem līdzekļiem: pieaug krampju risks;
antitrombotiskām zālēm: palielinās asiņošanas risks no kuņģa-zarnu trakta (skatīt 4.4. apakšpunktu);
citiem NPL: palielinās asiņošanas risks no kuņģa-zarnu trakta;
metotreksātu: palielinās metotreksāta koncentrācija serumā, kas var paaugstināt toksicitāti. Vienlaikus lietojot, rūpīgi jākontrolē pacienta stāvoklis;
selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI): palielinās asiņošanas risks no kuņģa-zarnu trakta (skatīt 4.4. apakšpunktu);
litiju: NPL inhibē litija renālo klīrensu, tādēļ litija koncentrācija serumā var sasniegt toksisku līmeni. Tādēļ jākontrolē litija līmenis serumā, īpaši terapiju uzsākot, mainot devas vai to atceļot;
ciklosporīniem: palielinās ciklosporīnu koncentrācija serumā. Var palielināties ciklosprīnu nefrotoksiskais efekts prostaglandīnu ietekmē. Lietojot vienlaikus, rūpīgi jāseko nieru funkcijām;
sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (piemēram, glibenklamīdam): pieaug hipoglikēmijas risks;
CYP2C9 induktoriem un inhibitoriem: lornoksikāms (kā arī citi NPL) metabolizējas caur P450 2C9 (CYP2 C9 izoenzīmu) un mijiedarbojas ar vielām, kas inducē vai inhibē šo sistēmu (skatīt 5.2. apakšpunktu Biotransformācija);
takrolims: samazinoties prostaciklīnu sintēzei, pieaug nefrotoksicitātes risks. Šādiem pacientiem ir rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu);
pemetrekseds: NPL var samazināt pemetrekseda nieru klīrensu, palielinot toksisko ietekmi uz nierēm un kuņģa-zarnu traktu un izraisot kaulu smadzeņu nomākumu.
Xefo apvalkotās tabletes uzrāda novēlotu absorbciju, ja lornoksikāms tiek lietots vienlaicīgi ar pārtiku. Tāpēc Xefo apvalkotās tabletes nevajadzētu lietot kopā ar pārtiku, ja nepieciešama tūlītēja efektivitāte (sāpju mazināšana).
Ēdiens var samazināt lornoksikāma uzsūkšanos apmēram par 20% un palielināt T max.
4.6 Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Nav pietiekamu datu par lornoksikāma lietošanu grūtniecības laikā, tādēļ lornoksikāmu nedrīkst lietot grūtniecības trešajā trimestrī un nevajadzētu lietot pirmajā un otrajā trimestrī un dzemdību laikā.
Nav pietiekamu datu par lornoksikāma lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
Prostaglandīnu sintēzes inhibīcija var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības norisi un/vai embrionālo/augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati par prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanu agrīnajā grūtniecības laikā liecina, ka pieaug spontāno abortu un iedzimto sirdskaišu risks. Domājams, ka risks korelē ar devām un ārstēšanas ilgumu. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana izraisa implantācijas traucējumus, spontānos abortus un embrionālo/augļa bojāeju. Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī prostaglandīnu sintēzes inhibitorus drīkst lietot tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.
Lietojot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus grūtniecības trešajā trimestrī, var būt toksiska ietekme uz kardiopulmonāro sistēmu (priekšlaicīga ductus arteriosus slēgšanās un plaušu hipertensija) un attīstīties nieru funkcijas traucējumi, kas var novest līdz nieru mazspējai un samazinātai augļūdeņu produkcijai. Prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana grūtniecības beigās var inhibēt dzemdes kontrakcijas aizkavēt un/vai paildzināt dzemdības, kā arī var pagarināt asins teces laiku mātei un bērnam. Tādēļ lornoksikāms grūtniecības trešajā trimestrī ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Barošana ar krūti Nav datu par lornoksikāma izdalīšanos mātes pienā cilvēkiem, bet žurku mātītēm tas pienā ir konstatēts relatīvi augstā koncentrācijā. Lornoksikāmu nevajadzētu lietot zīdīšanas periodā.
4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Ja, saņemot lornoksikāmu, pacientam ir reiboņi un/vai miegainība, vajadzētu atturēties no transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.
4.8 Nevēlamās blakusparādības
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi ir visbiežākās nevēlamās blakusparādības.
Iespējama peptiska čūla, perforācija vai KZT asiņošana, dažkārt ar letālu iznākumu, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņots par šādām blakusparādībām: slikta dūša, vemšana, caureja, meteorisms, aizcietējums, dispepsija, sāpes vēderā, asinis izkārnījumos (melēna), vemšana ar asinīm (hematemēze), čūlains stomatīts, kolīta vai Krona slimības paasinājums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Retāk novērots gastrīts.
Nevēlamās blakusparādības novēro apmēram 20% pacientu, kuri saņem lornoksikāmu. Visbiežāk novērota slikta dūša, dispepsija, gremošanas traucējumi, sāpes vēderā, vemšana un caureja. Klīniskajos pētījumos šos simptomus novēroja mazāk kā 10% pacientu.
Saistībā ar NPL lietošanu saņemti ziņojumi par tūsku, arteriālu hipertensiju un sirds
mazspēju.
Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka dažu NPL lietošana (īpaši lielās
devās un ilgstoši) var tikt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Dažos gadījumos vējbakas var izraisīt nopietnas ādas un mīksto audu infekciju komplikācijas.
Zemāk apkopoti dati par nevēlamajām blakusparādībām no II, III un IV fāzes klīniskajiem pētījumiem ( kopā 6417 pacienti), ja to sastopamības biežums pārsniedza 0,05%.
Ļoti bieži (≥1/10) ; bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1,000 līdz <1/100) ; reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Infekcijas un infestācijas
Reti: faringīts.
Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi
Reti: anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, pagarināts asins teces laiks.
Ļoti reti: ekhimoze. Saņemti ziņojumi, ka NPL izraisa potenciāli smagus hematoloģiskus traucējumus, piemēram, neitropēniju, agranulocitozi, aplastisku anēmiju un hemolītisku anēmiju kā grupai raksturīgus efektus.
Imūnās sistēmas traucējumi
Reti: paaugstinātas jutības reakcijas, anafilaktoīdas reakcijas un anafilakse
Vielmaiņas un uztures traucējumi
Retāk: anoreksija, svara izmaiņas.
Psihiskie traucējumi
Retāk: bezmiegs, depresija.
Reti: apjukums, nervozitāte, uzbudinājums.
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži: vieglas un pārejošas galvassāpes, reiboņi.
Reti: miegainība, parestēzijas, trīce, migrēna.
Ļoti reti: aseptisks meningīts pacientiem ar SSV un jauktiem saistaudu bojājumiem (skatīt 4.4.).
Acu bojājumi
Retāk: konjunktivīts.
Reti: redzes traucējumi.
Ausu un labirinta bojājumi
Retāk: reiboņi, troksnis ausīs.
Sirds funkcijas traucējumi
Retāk: sirdsklauves, tahikardija, tūska, sirds mazspēja.
Asinsvadu sistēmas traucējumi
Retāk: piesarkums, tūska.
Reti: hipertensija, karstuma viļņi, asiņošana, asinsizplūdumi.
Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības
Retāk: rinīts.
Reti: elpošanas traucējumi, klepus, bronhospazmas.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Bieži: slikta dūša, sāpes vēderā, dispepsija, caureja, vemšana.
Retāk: aizcietējumi, gāzu uzkrāšanās, atraugas, sausums mutē, gastrīts, kuņģa čūla, sāpes vēdera augšdaļā, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, čūlas mutē.
Reti: melēna, vemšana ar asins piejaukumu, stomatīts, ezofagīts, gastroezofagālais reflukss, disfāgija, aftozs stomatīts, glosīts, peptiskas čūlas perforācija, kuņģa-zarnu trakta asiņošana
Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi
Retāk: paaugstināti aknu funkcionālie rādītāji (AlAT vai AsAT).
Ļoti reti: hepatotoksicitāte, kas izraisa, piemēram, aknu mazspēju, hepatītu, dzelti un holestāzi.
Ādas un zemādas audu bojājumi
Retāk: izsitumi, nieze, pastiprināta svīšana, eritomatozi izsitumi, nātrene un angioedēma, alopēcija.
Reti: dermatīts un ekzēma, purpura.
Ļoti reti: tūska un bullozas ādas reakcijas, Stīvensa- Džonsona sindroms, toksiskā epidermas nekrolīze.
Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi
Retāk: artralģija.
Reti: sāpes kaulos, muskuļu spazmas, mialģija.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Reti: niktūrija, mikcijas traucējumi, paaugstināts urīnvielas slāpekļa un kreatinīna līmenis asinīs.
Ļoti reti: lornoksikāms var izraisīt akūtu nieru mazspēju pacientiem ar jau esošiem nieru darbības traucējumiem, kas ir atkarīgi no nieru prostaglandīniem nieru asins plūsmas uzturēšanai (skatīt 4.4.). Saistībā ar NPL lietošanu kā grupai raksturīgs efekts ir aprakstīta nefrotoksicitāte ar dažādām izpausmēm, tostarp nefrītu un nefrotisko sindromu.
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā
Reti: savārgums, sejas tūska.
Reti: astēnija.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv
4.9 Pārdozēšana
Patreiz nav saņemti ziņojumi par pārdozēšanas gadījumiem un tādēļ nav datu par pārdozēšanas sekām un rekomendējamo specifisko ārstēšanu. Pēc lornoksikāma pārdozēšanas varētu būt slikta dūša, vemšana, cerebrāli simptomi (reiboņi, redzes traucējumi), smagākos gadījumos- ataksija, kas pāriet komā vai krampjos, aknu un nieru bojājumi un, iespējams, asinsreces traucējumi.
Ja ir aizdomas par zāļu pārdozēšanu, tas jāpārtrauc lietot. Tā kā lornoksikāmam ir īss eliminācijas pusperiods, tas tiek ātri izvadīts no organisma. Lornoksikāmu nevar izvadīt ar dialīzi un patreiz nav zināms specifisks antidots. Jāapsver neatliekamās terapijas pasākumu nepieciešamība, t.sk. kuņģa skalošana. Teorētiski spriežot, aktīvās ogles ievadīšana tūdaļ pēc pārdozēšanas varētu samazināt preparāta uzsūkšanos. Sūdzības no kuņģa-zarnu trakta puses varētu mazināt ar prostaglandīnu analogiem vai ranitidīnu.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1 Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, oksikāms
ATĶ kods: M01AC05
Darbības mehānisms
Lornoksikāms ir nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis ar analgētiskām īpašībām, kas pieder oksikāmu grupai. Lornoksikāma iedarbības pamatā ir prostaglandīnu sintēzes inhibīcija (ciklooksigenāzes inhibīcija), kas izraisa perifēro nociceptoru desensitizāciju un tādējādi inhibē iekaisuma attīstību. Domājams, ka bez pretiekaisuma efekta ir vēl centrāls efekts uz nocicepciju.
Farmakodinamiskā iedarbība
Lornoksikāms neietekmē organisma vispārējā stāvokļa galvenos rādītājus (t.sk. ķermeņa temperatūru, elpošanas biežumu, sirdsdarbību, asinsspiedienu, EKG, elpošanas rādītājus).
Klīniskā efektivitāte un drošums Vairākos klīniskajos pētījumos ir apstiprināta lornoksikāma analgētiskā aktivitāte.
Lietojot lornoksikāmu, tāpat kā citu NPL lietošanas gadījumā visbiežāk novēro nevēlamas blakusparādības no kuņģa-zarnu trakta puses, ko izsauc tiešs kuņģa-zarnu trakta kairinājums un sistēmiska ulcerogēna iedarbība, prostaglandīnu sintēzes inhibīcijas dēļ.
5.2 Farmakokinētiskās īpašības
Absorbcija
Lornoksikāms ātri un gandrīz pilnīgi absorbējas kuņģa-zarnu traktā, maksimālo līmeni plazmā sasniedzot apmēram pēc 1-2 stundām. Lornoksikāma biopieejamība ir 90-100 %. Nav novērots pirmā loka efekts. Eliminācijas pusperiods ir 3-4 stundas.
Ieņemot lornoksikāmu ēšanas laikā Cmax samazinās apmēram par 30 % un T max pieaug no 1,5 līdz 2,3 stundām un absorbcija (pārrēķinot AUC) samazinās par 20 %.
Izkliede
Plazmā lornoksikāms ir sastopams neizmainītā veidā un kā hidroksilēts metabolīts. 99 % lornoksikāma saistās ar plazmas olbaltumvielām un tas nav atkarīgs no koncentrācijas.
Biotransformācija
Lornoksikāms tiek metabolizēts aknās, vispirms hidroksilējot to par neaktīvu 5-hidroksilornoksikāmu. Biotransformācijā piedalās CYP2C9. Ģenētiska polimorfisma dēļ var iedalīt ātros un lēnos metabolizētājus. Lēnajiem metabolizētājiem var būt ievērojami paaugstināts lornoksikāma līmenis plazmā. Hidroksilētajam metabolītam nepiemīt farmakoloģiska aktivitāte. Lornoksikāms tiek pilnībā metabolizēts un izvadīts caur aknām (2/3) un nierēm (1/3) neaktīvas substances veidā.
Pētot dzīvnieku modeļus, lornoksikāms neinducēja aknu enzīmus. Klīnisko pētījumu dati neuzrāda, ka, atkārtoti lietojot rekomendētās devas, lornoksikāms organismā akumulētos. To apstiprina arī 1 gada pēcreģistrācijas novērojumu dati.
Eliminācija
Vidējais eliminācijas pusperiods ir 3-4 stundas. Lietojot iekšķīgi, apmēram 50% izdalās ar fēcēm un 42% ar urīnu 5-hidroksilornoksikāma veidā. Eliminācijas pusperiods 5- hidroksilornoksikāmam ir apmēram 9 stundas (pēc vienreizējas parenterālas devas vai lietojot iekšķīgi divas reizes dienā).
Pacientiem, vecākiem par 65 gadiem, klīrenss ir par 30-40% samazināts. Nav konstatētas citas kinētikas izmaiņas gados vecākiem pacientiem.
Pacientiem ar hroniskām aknu slimībām, lietojot lornoksikāmu 7 dienas devā no 12-16 mg, novēroja preparāta akumulāciju; citas kinētikas izmaiņas pacientiem ar nieru un aknu mazspēju nenovēroja.
5.3 Preklīniskie dati par drošību
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Dažām sugām vienreizējas un atkārtotu devu toksicitātes pētījumos lornoksikāms iedarbojās toksiski uz nierēm un izraisīja kuņģa-zarnu trakta čūlas.
Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana izraisa implantācijas traucējumus, spontānos abortus un embrionālo/augļa bojāeju. Bez tam lietojot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā, pieauga dažādu malformāciju, t.sk. iedzimtu sirdskaišu, risks.
Žurkām lornoksikāms pavājināja fertilitāti (samazināja ovulāciju un implantāciju), grūtniecību un dzemdības. Trušiem un žurkām lornoksikāms izraisīja priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos ciklooksigenāzes inhibīcijas dēļ.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1 Palīgvielu saraksts
Tabletes kodols:
Laktozes monohidrāts
Mikrokristāliska celuloze
Povidons K 30
Nātrija kroskarmeloze
Magnija stearāts
Tabletes apvalks:
Makrogols
Talks
Titāna dioksīds (E171)
Hipromeloze
6.2 Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3 Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Blisteris:
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
6.5 Iepakojuma veids un saturs
Blisteris:
Necaurspīdīgas PVH/alumīnija plēves blisteris, kas satur 10 apvalkotās tabletes.
Iepakojums: 10, 20, 30, 50 un 100 apvalkotās tabletes.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu
lietošanai
Nav īpašu prasību.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Takeda Austria GmbH
St. Peter Strasse 25
4020 Linz
Austrija
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)
99-0203
9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2004. gada 20. aprīlis
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. gada 3. maijs
10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
05/2015
SASKAŅOTS ZVA 28-05-2015
