Ultracod

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

ULTRACOD 500 mg/ 30 mg tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 500 mg paracetamola (Paracetamolum) un 30 mg kodeīna fosfāta hemihidrāta (Codeini phosphas hemihydricus).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: katra tablete satur ne vairāk kā 1,204 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Tablete.

Gandrīz baltas iegarenas abpusēji izliektas tabletes.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vidēji stipras vai stipras sāpes.

Pusaudži no 12 – 18 gadiem

Tā kā šīs zāles satur kodeīnu, Ultracod ir indicēts pacientiem, kuri vecāki par 12 gadiem, akūtu, vidēji stipru sāpju ārstēšanai, ko nevarētu mazināt ar citiem pretsāpju līdzekļiem, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu (lietojot vienu pašu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Pieaugušie

Pieaugušajiem Ultracod reizes deva ir 1 - 2 tabletes, ko lieto līdz četrām reizēm dienā, ievērojot vismaz 6 stundu intervālu. Deva atkarīga no ķermeņa masas; devu 2 tabletes var lietot tikai tie, kuru ķermeņa masa ir 60 kg un vairāk.

Nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu 8 tabletes (4 g paracetamola plus 240 mg kodeīna fosfāta).

Gados vecāki pacienti

Devas kā pieaugušajiem. Tomēr var būt nepieciešams samazināt devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērni vecumā no 12 – 18 gadiem

12 – 18 gadus veciem bērniem lieto 1 – 2 tabletes Ultracod vienas devas veidā līdz 4 reizēm dienā, ievērojot vismaz 6 stundu intervālu. Deva atkarīga no ķermeņa masas (10-15 mg/kg paracetamola un 0,5 – 1 mg/kg kodeīna); devu 2 tabletes var lietot tikai tie, kuru ķermeņa masa ir 60 kg un vairāk. Nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu 8 tabletes (4 g paracetamola plus 240 mg kodeīna fosfāta).

Bērni, kas jaunāki par 12 gadiem

Kodeīnu nedrīkst lietot par 12 gadiem jaunāki bērni opioīdu toksicitātes riska dēļ, ko izraisa mainīgais un neparedzamais kodeīna metabolisms līdz morfīnam (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu vai nieru darbības traucējumi

Aknu vai nieru funkcijas traucējumu gadījumā deva jāsamazina vai intervāls starp devām jāpagarina.

Nieru funkcijas traucējumu gadījumā jālieto ne vairāk kā 1 tablete ar vismaz 6-8 stundu intervālu no iepriekšējās devas.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 3 dienas, un, ja sāpes netiek efektīvi atvieglotas, pacientam/aprūpētājam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Lietošanas veids

Tabletes jānorij veselas, nesakošļājot, un uzdzerot pietiekamu šķidruma daudzumu.

Zāles lietojot pēc ēšanas, iedarbība var sākties vēlāk.

4.3. Kontrindikācijas

Šīs zāles nedrīkst lietot šādos gadījumos:

paaugstināta jutība pret paracetamolu, kodeīnu (vai citiem opioīdiem) vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām;

akūta aknu mazspēja, izteikti pavājināta aknu funkcija;

elpošanas centra nomākums, akūta astmas lēkme;

galvas traumas, paaugstināts intrakraniālais spiediens;

pēc žults ceļu ķirurģiskas operācijas;

paralītisks ileuss;

kopā ar MAO (monoamīnooksidāzes inhibitoriem) vai 14 dienu laikā pēc to lietošanas (skatīt 4.5. apakšpunktu);

visiem bērnu vecuma pacientiem (0 – 18 gadus veciem), kuriem tiek veikta tonsilektomija un/vai adenoīdektomija obstruktīva miega apnojas sindroma dēļ, jo ir palielināts smagu un dzīvību apdraudošu blakusparādību risks (skatīt 4.4. apakšpunktu);

sievietēm barošanas ar krūti periodā (skatīt 4.6. apakšpunktu);

pacientiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir ar īpaši ātru CYP2D6 metabolismu.

Komatozus pacientus nedrīkst ārstēt ar opioīdu analgētiskiem līdzekļiem.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šo kombināciju nevajadzētu lietot ja ir:

akūta aknu slimība,

smagas pakāpes nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 10 ml/min),

alkoholisms un atkarība no narkotiskajām un psihotropajām vielām,

opiātu atkarība,

apziņas traucējumi,

kopā ar citām zālēm, kas ietekmē aknas.

Šādos gadījumos jāsamazina deva vai jāpagarina intervāls starp devām:

aknu funkcijas traucējumi (piem., hroniskas aknu slimības, ilgstoša alkohola lietošana). Pacientiem ar Žilbēra sindromu noteiktos apstākļos var pavājināties paracetamola metabolisms. Šādos gadījumos jāsamazina deva;

nieru funkcijas traucējumi un hemodialīzes pacientiem.

Jāievēro piesardzība pacientiem:

ar hemolītisku anēmiju,

ar glikozes 6-fosfātdehidrogenāzes deficītu,

ar hipovolēmiju,

ar sirds aritmiju,

ar myastenia gravis,

akūtu vēderu,

ar žultsakmeņiem un hroniskiem aizcietējumiem,

kuriem opioīdi var izraisīt slimības paasinājumu, īpaši gados vecākiem pacientiem, kuri var būt jutīgi pret centrālajiem un kuņģa-zarnu trakta efektiem,

kuri vienlaicīgi lieto CNS nomācošas zāles,

ar prostatas hiperplāziju,

ar iekaisīgu vai obstruktīvu zarnu slimību.

Pamatojoties uz pēcreģistrācijas pieredzi saistībā ar paracetamola lietošanu, kļuva zināms, ka hepatotoksicitāte var rasties, pat lietojot terapeitiskas devas un lietojot 4 mg/dienā (maksimālā terapeitiskā deva) vai pēc īslaicīgas lietošanas, un pacientiem bez iepriekšējiem aknu funkcijas traucējumiem. Aknu bojājuma risks palielinās, vienlaikus lietojot alkoholu, aknu inducētājus vai citas aknām toksiskas vielas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ilgstoša alkohola lietošana ievērojami palielina paracetamola hepatotoksicitātes risku; lielāku risku novēro hroniskiem alkoholiķiem ar īslaicīgu (12 stundas) abstinences periodu. Alkohola lietošana Ultracod terapijas laikā ir aizliegta.

Pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem un pacientiem, kuri ilgstoši (ilgāk kā 10 dienas) saņem lielas paracetamola devas, ieteicams regulāri kontrolēt aknu funkciju.

Pacienti jābrīdina, nelietot vienlaicīgi citus paracetamolu un kodeīnu saturošus preparātus.

Ieteicams ievērot piesardzību pacientiem ar paaugstinātu jutību pret acetilsalicilskābi un/vai nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).

Smagas ādas blakusparādības

Saistībā ar paracetamola lietošanu ir bijuši ziņojumi par dzīvībai bīstamām ādas reakcijām - Stīvensa– Džonsona sindromu (SDS) un toksisko epidermas nekrolīzi (TEN). Pacientiem jāizskaidro to pazīmes un simptomi, un jāiesaka rūpīgi novērot ādas reakcijas. Ja rodas SDS vai TEN pazīmes vai simptomi (piemēram, progresējoši izsitumi uz ādas, bieži ar čūlām vai gļotādas bojājumu), pacientiem nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana un jāmeklē medicīniska palīdzība.

Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot lielas paracetamola devas, novēroja sēklinieku atrofiju un aizkavētu spermatoģenēzi. Tāpēc jāapsver Ultracod terapijas piemērotība vīriešiem, kuriem tiek ārstēta samazināta auglība.

Ilgstoši lietojot lielas paracetamola devas, kas neatbilst ieteiktajām, ir ziņots par galvassāpēm, kuras nedrīkst ārstēt ar palielinātām zāļu devām. Šādos gadījumos, ja ārsts nav noteicis, pretsāpju līdzekļus nedrīkst lietot.

Terapijas laikā ar perorāliem antikoagulantiem un, ilgstoši lietojot lielas paracetamola devas, it īpaši kombinācijā ar kodeīnu vai dekstropropoksifēnu, nepieciešams kontrolēt protrombīna laiku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

CYP2D6 metabolisms

Enzīms CYP2D6 metabolizē kodeīnu par morfīnu – tā aktīvo metabolītu. Ja pacientam ir samazināts šī enzīma daudzums vai tā nav vispār, pietiekama atsāpināšana netiks sasniegta. Aprēķini rāda, ka līdz pat 7% baltās rases pārstāvju var būt šāds deficīts. Tomēr, ja pacientam ir ātrs vai ļoti ātrs metabolisms, ir palielināts ar opioīdu toksicitāti saistītu blakusparādību risks pat parastajās devās. Šo pacientu organismā kodeīns strauji pārveidojas par morfīnu, paaugstinot morfīna līmeni serumā vairāk nekā paredzēts.

Parastie opioīdu toksicitātes simptomi ir apjukums, miegainība, sekla elpošana, šauras zīlītes, slikta dūša, vemšana, aizcietējums un ēstgribas zudums. Smagos gadījumos iespējami arī cirkulatora un respiratora nomākuma simptomi, kas var būt dzīvībai bīstami un ļoti retos gadījumos letāli. Aprēķinātā ļoti straujo metabolizētāju sastopamība dažādās populācijās apkopota tabulā:

Populācija

Sastopamība %

Āfrikāņi/etiopieši

29%

Afroamerikāņi

3,4% – 6,5%

Aziāti

1,2% – 2%

Baltās rases pārstāvji

3,6% – 6,5%

Grieķi

6,0%

Ungāri

1,9%

Ziemeļeiropieši

1% – 2%

Sedatīvo zāļu, piemēram, benzodiazepīnu vai līdzīgu zāļu vienlaicīgas lietošanas risks

Vienlaicīgi lietojot Ultracod un sedatīvās zāles, piemēram, benzodiazepīnus vai līdzīgas zāles, var rasties sedācija, elpošanas nomākums, koma un nāve. Ņemot vērā šo risku, šīs sedatīvās zāles vienlaicīgi var parakstīti tikai pacientiem, kuriem cita alternatīva ārstēšana nav iespējama.

Ja ir pieņemts lēmums parakstīt Ultracod vienlaicīgi ar sedatīvām zālēm, jālieto vismazākā efektīvā deva un pēc iespējas īsāku laiku.

Rūpīgi jānovēro, vai pacientiem nerodas elpošanas nomākuma un sedācijas pazīmes un simptomi. Tāpēc ļoti ieteicams pacientus un viņu aprūpētājus informēt par šiem simptomiem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Opioīdu un alkohola vienlaicīgas lietošanas risks

Opioīdu, tai skaitā kodeīna, vienlaicīga lietošana ar alkoholu var izraisīt sedāciju, elpošanas nomākumu, komu un nāvi. Vienlaicīga lietošana ar alkoholu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana bērniem pēc operācijas

Publicētajā literatūrā bijuši ziņojumi, ka kodeīns, lietots bērniem pēc tonsilektomijas un/vai adenoīdektomijas obstruktīvas miega apnojas dēļ, izraisījis retus, taču dzīvību apdraudošus traucējumus, arī nāvi (skatīt arī 4.3. apakšpunktu). Visi bērni saņēma kodeīna devas, kas bija apstiprināto devu robežās, tomēr bija pierādījumi, ka šiem bērniem bija ļoti ātrs vai ekstensīvs metabolisms attiecībā uz spēju metabolizēt kodeīnu par morfīnu.

Bērni ar pavājinātu elpošanas funkciju

Kodeīns nav ieteicams bērniem, kuriem varētu būt pavājināta elpošanas funkcija, piemēram, neiromuskulāri traucējumi, smagas sirds vai elpošanas slimības, augšējo elpceļu vai plaušu infekcijas, vairākas traumas vai plašas ķirurģiskas procedūras. Šie faktori var pastiprināt morfīna toksicitātes simptomus.

Pēkšņi pārtraucot lietot pretsāpju līdzekļus, kas lietoti lielā devā un ilgstoši, kas neatbilst lietošanas ieteikumiem, var rasties galvassāpes, kā arī nogurums, sāpes muskuļos, nervozitāte un veģetatīvas pazīmes. Šīs pazīmes izzūd dažu dienu laikā pēc lietošanas pārtraukšanas. Līdz tam nedrīkst atkārtoti lietot pretsāpju līdzekļus, kā arī šīs zāles nedrīkst lietot atkārtoti bez iepriekšējas ārsta konsultācijas.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) tabletē – būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Paracetamols

Paracetamola toksicitātes risks var būt paaugstināts pacientiem, kuri jau lieto citas potenciāli hepatotoksiskas zāles vai zāles, kas inducē aknu mikrosomu enzīmus, kā, piemēram, miega un pretepilepsijas līdzekļus (tai skaitā glutetimīdu, fenobarbitālu, fenitoīnu, karbamazepīnu, topiramātu), barbiturātus, MAO inhibitorus, tricikliskos antidepresantus, asinszāles (Hypericum perforatum) preparātus un rifampicīnu, var palielināties paracetamola toksicitāte un rasties aknu darbības traucējumi. Tas pats attiecināms uz alkoholismu. Inducētā metabolisma rezultātā paaugstinās hepatotoksiskā paracetamola oksidatīvā metabolīta veidošanās. Hepatotoksicitāte attīstās ja šī metabolīta daudzums pārsniedz normālo glutationa saistīšanas kapacitāti.

Vienlaicīga paracetamola lietošana ar fukloksacilīnu var izraisīt metabolo acidozi, īpaši pacientiem ar esošiem glutationa samazināšanās riska faktoriem, kā sepse, malnutrīcija vai hronisks alkoholisms.

Paracetamola uzsūkšanās ātrumu var palielināt metoklopramīds un domperidons, bet palēnināt – holestiramīns.

Lietojot kombinācijā ar hloramfenikolu, var izteikti palēnināties eliminācija, kas saistīta ar palielinātu toksicitāti.

Paracetamols var palielināt asiņošanas risku pacientiem, kuri lieto varfarīnu vai K vitamīna antagonistu. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto paracetamolu un K vitamīna antagonistu, jākontrolē vai ir atbilstoša koagulācija un vai nav komplikācijas ar asiņošanu.

Ir ziņots par pastiprinātu tieksmi veidoties neitropēnijai un hepatotoksicitātei, vienlaikus lietojot paracetamolu un zidovudīnu. Tāpēc šīs zāles vienlaikus ar zidovudīnu drīkst lietot tikai, rūpīgi novērtējot ārstēšanas ieguvumu un risku.

Vienlaicīgi lietojot paracetamolu un lamotrigīnu, ir ziņots par lamotrigīna efektivitātes samazināšanos, palielinoties tā aknu klīrensam.

Ilgstoši lietojot paracetamolu vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (galvenokārt ar acetilsalicilskābi) lielās devās, palielinās analgētiķu nefropātijas un citu nelabvēlīgu nieru blakusparādību risks.

Vienlaicīgi lietojot medikamentus vai līdzekļus, kas palēnina kuņģa evakuāciju, piemēram, propantelīnu, uzsūkšanās var būt palēnināta un paracetamola iedarbība parādās vēlāk.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi var palielināt paracetamola klīrensa ātrumu.

Kodeīns

Ultracod ir kontrindicēts pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto vai pēdējo divu nedēļu laikā ir pārtraukuši terapiju ar monoamīnooksidāzes inhibitoriem, jo pastāv hipertensīvās krīzes risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot vienlaikus ar citām zālēm, kas rada centrālās nervu sistēmas nomākumu (piem., nomierinošie vai miega līdzekļi, daļēji arī citi pretsāpju līdzekļi, antihistamīna līdzekļi, neiroleptiķi un antidepresanti), ir ziņots par nomierinošā efekta vai elpošanas funkcijas nomākuma pastiprināšanos.

Sedatīvās zāles, piemēram, benzodiazepīni, vai līdzīgas zāles

Vienlaicīgi lietojot opioīdus un sedatīvās zāles, piemēram, benzodiazepīnus vai līdzīgas zāles, var paaugstināties sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves risks papildu CNS nomācošās iedarbības dēļ. Lietojot vienlaicīgi, devas un lietošanas ilgums jāierobežo (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alkohols un opioīdi

Vienlaicīga alkohola un opioīdu lietošana var paaugstināt sedācijas, elpošanas nomākuma, komas un nāves risku papildu CNS nomācošās iedarbības dēļ. Vienlaicīga lietošana ar alkoholu nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāizvairās vienlaicīgi lietot kodeīnu un atkrēpojošos līdzekļus, jo kodeīns var nomākt klepus refleksu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Drošums, lietojot paracetamolu kombinācijā ar kodeīnu grūtniecības laikā, cilvēkiem nav apstiprināts. Nav pieejami arī eksperimentālie dati no pētījumiem ar dzīvniekiem.

Paracetamols un kodeīns šķērso placentāro barjeru.

Daudzi dati par grūtniecēm nenorāda ne malformāciju, ne feto/neonatālo toksicitāti. Epidemioloģisko pētījumu rezultāti par neiroloģisko attīstību bērniem, kuri bija pakļauti paracetamola ietekmei in utero, nav pārliecinoši. Ja klīniski nepieciešams, paracetamolu var lietot grūtniecības laikā, bet lietojot vismazāko devu efekta iegūšanai, pēc iespējas īsāko laika periodu un ar pēc iespējas mazāko biežumu. Pētījumos, kas veikti mātēm un zīdaiņiem, nav iegūti dati par potenciālu saistību starp paracetamola lietošanu pirmo 3 – 4 grūtniecības mēnešu laikā un attīstības anomāliju biežumu.

Tomēr cilvēkiem ir apstiprināta saistība starp respiratorā trakta anomālijām un kodeīna lietošanu pirmajos 3 grūtniecības mēnešos.

Ja māte lietojusi kodeīnu grūtniecības pēdējā trimestrī, kodeīns jaundzimušajam var radīt elpošanas funkcijas nomākumu un atcelšanas sindromu.

Piesardzības nolūkos jāizvairās Ultracod lietot grūtniecības trešā trimestra un dzemdību laikā.

Barošana ar krūti

Nav pieejami dati par paracetamola un kodeīna kombinācijas lietošanu barošanas ar krūti periodā.

Paracetamolu atsevišķi drīkst lietot barošanas ar krūti periodā, ievērojot ieteicamās devas. Zīdaiņi ar mātes pienu saņem tikai ļoti niecīgas devas. Līdz šim ziņots tikai par vienu blakusparādību gadījumu zīdainim, kas barots ar mātes pienu - izsitumi.

Kodeīnu nedrīkst lietot barošanas ar krūti periodā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Lietojot parastas terapeitiskas devas, kodeīns un tā aktīvais metabolīts var ļoti mazā devā izdalīties mātes pienā, kas nevarētu nelabvēlīgi ietekmēt ar krūti barotu zīdaini. Tomēr, ja paciente ir ļoti strauja CYP2D6 metabolizētāja, mātes pienā var būt augstāks aktīvā metabolīta – morfīna – līmenis, kas ļoti retos gadījumos zīdainim var izraisīt opioīdu toksicitātes simptomus, varbūt pat letālus.

Ir ziņots par vienu morfīna intoksikācijas gadījumu, kas beidzās ar nāvi, zīdainim, kas ar mātes pienu saņēma morfīnu, kur māte bija ļoti ātra metabolizētāja un lietoja kodeīnu augstākās terapeitiskās devās 13 dienas.

Jaundzimušie, priekšlaicīgi dzimušie bērni un bērni ar veselības traucējumiem var būt jutīgāki, un ir ziņojumi par apnoju un elpošanas funkcijas nomākumu pie lielākām devām.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pat ievērojot lietošanas ieteikumus, Ultracod var pavājināt reakciju un līdz ar to apgrūtināt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tas īpaši jāņem vērā, vienlaikus lietojot alkoholu vai zāles, kurām ir ietekme uz centrālo nervu sistēmu.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Lietojot zāles, kas satur paracetamola un kodeīna kombināciju, var rasties šādas nevēlamās blakusparādības (sagrupētas atbilstoši MedDRA terminoloģijai un pēc to rašanās biežuma: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)):

MedDRA orgānu sistēmu klase

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiska trombocitopēnija, leikocitopēnija, agranulocitoze, pancitopēnija (atsevišķi gadījumi)

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, Kvinkes tūska, dispnoja, izteiktas svīšanas epizodes, savārgums, asinsspiediena pazemināšanās līdz pat šokam (atsevišķos gadījumos)

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Nogurums, reibonis, vieglas galvassāpes

Retāk

Miega traucējumi

Ļoti reti

Elpošanas funkciju nomākums (lietojot lielākas devas vai pacientiem ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu vai galvas traumu),

eiforija/disforija (lietojot lielas devas),

redzes motorās koordinācijas traucējumi (lietojot lielākas devas)

Acu slimības

Reti

Redzes traucējumi/ mioze (lietojot lielas devas)

Ausu un labirinta bojājumi

Reti

Tinnīts

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Asinsspiediena pazemināšanās, sinkope (lietojot lielas devas)

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti

Dispnoja

Ļoti reti

Bronhospazma (analgētiķu astma),

plaušu tūska (lietojot lielas devas, īpaši cilvēkiem ar plaušu funkciju traucējumiem)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša, vemšana (īpaši terapijas sākumā), aizcietējums

Reti

Sausums mutē

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Citolītisks hepatīts, kas var progresēt līdz akūtai aknu mazspējai

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Nieze, ādas apsārtums, nātrene

Reti

Alerģiski izsitumi

Ļoti reti

Ļoti retos gadījumos ir bijuši ziņojumi par tādām nopietnām ādas reakcijām kā toksiskā epidermas nekrolīze (TEN), Stīvensa-Džonsona sindroms (SDS), akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze, norobežoti zāļu radīti izsitumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Brīdinājums

Ilgstoši lietojot lielas devas, var veidoties pieradums.

Piesardzība

Pacients jābrīdina, ka parādoties pirmajām paaugstinātas jutības pazīmēm, zāles jāpārtrauc lietot un nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Nav norādījumu, ka, lietojot fiksētu zāļu kombināciju, kvantitatīvi vai kvalitatīvi varētu mainīties iedarbība, kas novērota, lietojot zāles monoterapijā, vai paplašināties to iedarbības apjoms, ja tiek ievēroti atbilstošie norādījumi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv.

4.9. Pārdozēšana

Paracetamola un kodeīna pārdozēšanas pazīmes un ārstēšana atbilst atsevišķo sastāvdaļu intoksikācijas pazīmju un ārstēšanas iespēju apvienojumam.

Paracetamols

Simptomi

Intoksikācija pēc īpaši lielu paracetamola devu lietošanas parādās pēc 24 – 48 stundām. Paracetamola pārdozēšanas rezultātā var rasties aknu citolīze, kas var progresēt līdz aknu šūnu mazspējai, kuņģa-zarnu trakta asiņošanai, metabolai acidozei, encefalopātijai, komai un pat letālam iznākumam. Neatkarīgi no šiem traucējumiem var rasties pankreatīts, akūta nieru mazspēja un pancitopēnija.

1.stadijā (1.diena) ziņots par sliktu dūšu, vemšanu, anoreksiju, bālumu, sāpēm vēderā, svīšanu, miegainību un vispārēju savārguma sajūtu, kas raksturīgs paracetamola intoksikācijai. 2.stadijā (2.diena) subjektīvi stāvoklis uzlabojas, tomēr ir ziņojumi par aknu palielināšanos, transamināžu, laktātdehidrogenāzes un bilirubīna līmeņa paaugstināšanos, tromboplastīna laika pagarināšanos (paaugstināts Kvika testa rezultāts), samazinātu urīna izdalīšanos. 3.stadijā (sākot no 3.dienas) ir konstatēti augsts transamināžu līmenis, dzelte, koagulācijas traucējumi, hipoglikēmija un pāreja uz aknu komu.

Ārstēšana

Pirmajās 6 stundās ieteicams veikt vispārējos pasākumus, piemēram, aktivētās ogles lietošana, kuņģa skalošana;

Lietderīgi ir atkārtoti noteikt paracetamola koncentrāciju plazmā un atkārtot aknu testus;

Dialīzes rezultātā paracetamola koncentrācija plazmā var samazināties;

SH-grupas donoru, piemēram, merkaptamīna vai N-acetilcisteīna intravenoza lietošana, ja iespējams, pirmajās 8 stundās pēc intoksikācijas, var saistīt citotoksiskus metabolītus.

Citas paracetamola intoksikācijas ārstēšanas iespējas atkarīgas no smaguma pakāpes, stadijas un klīniskajiem simptomiem atbilstoši vispārējiem intensīvās terapijas principiem.

Kodeīns

Simptomi

Tipisks kodeīna pārdozēšanas simptoms ir izteikts elpošanas funkcijas nomākums. Lielā mērā simptomi ir identiski ar morfīna intoksikācijas simptomiem un raksturīga ir izteikta miegainība līdz pat komai; galvenokārt tie ir saistīti ar miozi, bieži ar sliktu dūšu, vemšanu, galvassāpēm, apetītes zudumu, urīna aizturi un fēču aizturi. Ir ziņots par cianozi, hipoksiju, aukstu ādu, skeleta muskuļu tonusa zudumu un arefleksiju, dažreiz bradikardiju un asinsspiediena pazemināšanos; reizēm ziņots par cerebrālām spazmām, galvenokārt bērniem.

Ārstēšana

Ja deva ir lielāka par 2 mg kodeīna/ kg ķermeņa masas un attīstās klīniskie simptomi, jāseko elpošanas funkcijai līdz izzūd intoksikācijas pazīmes, gatavībā veikt neatliekamās palīdzības pasākumus, ja pazīmes neparādās vismaz 5 stundu laikā pēc lietošanas.

Kodeīna iedarbību izteikta elpošanas nomākuma gadījumā var kavēt ar opioīdu antagonistiem, piemēram, naloksonu (devas pieaugušajiem: 0,4 – 2 mg i.v.; ja nepieciešams, devu var atkārtot ik pēc 2 – 3 min.). Kodeīna iedarbība ir ilgāka nekā naloksona. Ja 10 mg naloksona nesniedz vajadzīgo rezultātu, nepieciešams apsvērt, vai opioīdu intoksikācijas diagnoze noteikta pareizi.

Ja naloksons nav pieejams, jāizmanto simptomātiska ārstēšana; vispirms pacientu nogulda stabilā sānu pozīcijā, veic mākslīgo elpināšanu un šoka ārstēšanu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kodeīns, kombinācijas, izņemot ar psiholeptiskajiem līdzekļiem

ATĶ kods: N02AA59

Paracetamols ir zāļu līdzeklis ar pretsāpju un pretdrudža iedarbību. Iedarbības veids nav pilnībā noskaidrots. Ir pierādīts, ka paracetamols ievērojami vairāk nomāc centrālo prostaglandīnu sintēzi, nekā perifēro. Bez tam paracetamols nomāc endogeno pirogēno vielu iedarbību uz termoregulācijas centru hipotalāmā, t.i. korelācijas sajūtu un pretdrudža efektu.

Kodeīns ir centrālas darbības, vājš pretsāpju līdzeklis. Kodeīna iedarbības realizējas ar μ opioīdu receptoru starpniecību, lai arī kodeīnam ir vāja afinitāte pret šiem receptoriem un tā atsāpinošo iedarbību nosaka pārveidošanās par morfīnu. Pierādīts, ka kodeīns, īpaši kombinācijā ar citiem pretsāpju līdzekļiem, piemēram, paracetamolu, ir efektīvs akūtu nociceptīvu sāpju gadījumā.

Klīniskajos pētījumos paracetamola un kodeīna kombinācija ir salīdzināta ar dažādiem pretsāpju līdzekļiem un placebo. Fiksētā kombinācija bija statistiski ievērojami efektīvāka nekā placebo. Dažu pētījumu dati norādīja, ka pretsāpju efekts kombinētajām zālēm ir augstāks, palielinot abu sastāvdaļu devas, nekā pretsāpju efekts atsevišķajām sastāvdaļām lietotām monoterapijā, ja netiek pārsniegta riska robeža.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Paracetamols

Cilvēkiem paracetamola uzsūkšanās pēc perorālas lietošanas ir ātra (maksimālā seruma koncentrācija tiek sasniegta 0,5 – 1,5 stundas pēc lietošanas) un pilnīga. Tā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir 65% - 89%. Tam raksturīgs 20% - 40% pirmā loka efekts. Lietošana tukšā dūšā saistīta ar pastiprinātu uzsūkšanos; tomēr tas neietekmē bioloģisko pieejamību. Lietojot vienlaicīgi ar ēdienu, paracetamola uzsūkšanās ir mazāka un koncentrācija plazmā ievērojami samazinās. Saistīšanās ar proteīniem ir zema; tomēr tā var palielināties pārdozēšanas gadījumā – ļoti retos gadījumos līdz vairāk nekā 50%. Tā enzimātiskais metabolisms galvenokārt notiek aknās, vispirms tiešās konjugācijas ceļā ar glikuronskābi un sērskābi (attiecīgi 55% un 35%). Rodas neliels daudzums p-aminofenola un N-hidroksi atvasinājumu, kas pārveidojas par audiem netoksiskiem hinonimīniem. Tie saistās ar glutationu atkarībā no devas.

Metabolīti izdalās caur nierēm. Mazāk nekā 5% no devas izdalās neizmainītā veidā. Kopējais klīrenss ir apmēram 350 ml/min. Plazmas eliminācijas pusperiods ir 1,5 – 2,5 stundas. Pilnīga eliminācija notiek 24 stundu laikā. Maksimālā iedarbība un vidējais iedarbības ilgums (4 – 6 stundas) aptuveni korelē ar koncentrāciju plazmā. Paracetamols šķērso placentu un izdalās mātes pienā. Pēc vienreizējas 650 mg devas lietošanas, vidējā koncentrācija mātes pienā bija11 μg/ml. Pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, konstatēts ievērojami pazemināts plazmas kreatinīna klīrenss.

Kodeīns

Perorāli lietots kodeīns ātri uzsūcas. Tā bioloģiskā pieejamība pēc perorālas lietošanas (salīdzinot ar i.m. ievadītu devu) ir tikai apmēram 54%, kam pamatā ir izteikts pirmā aknu loka efekts. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc vairāk nekā 1 stundas. Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir 25% - 30%.

Kodeīns parādās augļa asinsritē. Farmakoloģiski nozīmīga koncentrācija tiek sasniegta mātes pienā pēc lielu devu lietošanas. Metabolisms notiek aknās (ievērojama mainība indivīdu starpā).

Kodeīns galvenokārt metabolizējas glikuronidācijas ceļā līdz kodeīna- 6-glikuronīdam. Mazāk nozīmīgie metabolisma ceļi ir O-demetilēšana līdz morfīnam, N-demetilēšana līdz norkodeīnam, un pēc O- un N-demetilēšanās – normorfīna veidošanās. Morfīns un norkodeīns tālāk tiek transformēti par glikurokonjugātiem. Eliminācijas pusperiods ir 3 – 5 stundas; nieru mazspējas gadījumā tas pagarinās līdz 9 – 18 stundām, un eliminācija ir lēnāka arī gados vecākiem cilvēkiem.

Kodeīns neizmainītā veidā (apmēram 10% kodeīna) un tā metabolīti galvenokārt izdalās ar urīnu 48 stundu laikā (84,4±15,9%). Kodeīna O-demetilēšanos līdz morfīnam katalizē citohroma P450 izoenzīms 2D6 (CYP2D6), kas uzrāda ģenētisku polimorfismu, kas var ietekmēt kodeīna efektivitāti un toksicitāti. CYP2D6 ģenētiskais polimorfisms nosaka ļoti ātro, plašo un vājo metabolizētāju fenotipus.

Īpašas populācijas

Lēni un ļoti ātri metabolizētāji attiecībā uz CYP2D6

Kodeīns metabolizējas galvenokārt glikuronidācijas ceļā, bet nelielā daudzumā kodeīns O-demetilējas par morfīnu. Šo metabolisma soli katalizē enzīms CYP2D6. Pateicoties to ģenētiskajām variācijām, apmēram 7% balto iedzīvotāju iztrūkst funkcionējoša CYP2D6 enzīma un tie ir, tā sauktie, lēnie metabolizētāji. Šiem indivīdiem var būt mazāks efekts, jo neveidojas morfīns. Apmēram 5,5% balto iedzīvotāju ir ļoti ātrie metabolizētāji. Ļoti ātrajiem metabolizētājiem ir viens vai vairāki CYP2D6 kodētā gēna dublikāti un tādējādi ievērojami palielināta CYP2D6 aktivitāte. Šiem indivīdiem morfīna koncentrācija plazmā būs palielināta un tādējādi arī palielināts morfīna blakusparādību risks (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu). It īpaši tas jāņem vērā, ja pacientam ir arī pavājināta nieru funkcija, kā rezultātā var palielināties aktīvā metabolīta morfīna-6-glikuronīda koncentrācija. CYP2D6 ģenētisko variāciju var noteikt genotipiski.

Paracetamolam un kodeīnam ir salīdzināms uzsūkšanās ātrums un maksimālas plazmas koncentrācijas sasniegšanas laiks, apmēram vienlīdzīgs iedarbības laiks, atšķirīgs un savstarpēji papildinošs iedarbības mehānisms; to bioloģiskās pārveidošanās soļi neietekmē viens otru un nav ziņots par savstarpēji nomācošu ietekmi, izdaloties caur nierēm. Dažādos dzīvnieku modeļos novērojams papildus pretsāpju efekts.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Konvencionālie pētījumi ar paracetamolu, izmantojot šobrīd pieņemtos standartus, lai novērtētu toksicitāti uz reproduktīvo spēju un attīstību nav pieejami.

Paracetamols un kodeīna fosfāts ir plaši pazīstamas zāles un to drošums ir labi aprakstīts. Preklīnisko pētījumu rezultāti nesniedz papildus nozīmīgu informāciju attiecībā uz terapeitisko pielietojumu.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Preželatinizēta kukurūzas ciete

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons 30

Stearīnskābe

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Balts necaurspīdīgs PVH/PVDH/Al blisteris, kastīte.

Iepakojuma lielums: 10, 20, 30, 60, 100 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

ZENTIVA, k.s., U Kabelovny 130

Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10,

Čehija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

08-0234

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 25. septembrī

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 16. aprīlī

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019. gada jūlijs.

SASKAŅOTS ZVA 22-08-2019

EQ PAGE 1 CZ/H/0196/001/IB/031

SASKAŅOTS ZVA 30-08-2018

EQ PAGE 1