Betaklav

Lejupielādēt zāļu aprakstu

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Betaklav 400 mg/57 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

5 ml suspensijas satur 400 mg amoksicilīna (Amoxicillinum) (amoksicilīna trihidrāta veidā) un 57 mg klavulānskābes (Acidum clavulanicum) (kālija klavulanāta veidā).

1 ml suspensijas satur 80 mg amoksicilīna (Amoxicillinum) (amoksicilīna trihidrāta veidā) un 11,4 mg klavulānskābes (Acidum clavulanicum) (kālija klavulanāta veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

5 ml suspensijas satur 12,5 mg aspartāma (E951). 1 ml suspensijas satur 2,5 mg aspartāma (E951).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai.

Balts līdz pelēkbalts pulveris.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Betaklav ir paredzēts sekojošu infekciju ārstēšanai bērniem un pieaugušajiem (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1. apakšpunktu):

akūts bakteriāls sinusīts (atbilstoši diagnosticēts);

akūts vidusauss iekaisums;

akūts hroniska bronhīta saasinājums (atbilstoši diagnosticēts);

sadzīvē iegūta pneimonija;

cistīts;

pielonefrīts;

ādas un mīksto audu infekcijas, it īpaši, celulīts, dzīvnieku kodumi, smags zobu abscess ar izplatītu celulītu;

kaulu un locītavu infekcijas, it īpaši, osteomielīts.

Jāievēro esošās oficiālās vadlīnijas par antibakteriālo līdzekļu pareizu lietošanu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Devas ir norādītas par pamatu ņemot amoksicilīna/klavulānskābes saturu, izņemot gadījumus, kad devas ir sniegtas katrai šo zāļu sastāvdaļai atsevišķi.

Izvēloties Betaklav devu konkrētas infekcijas ārstēšanai jāņem vērā:

sagaidāmie patogēni un to iespējamā jutība pret antibakteriālajiem līdzekļiem (skatīt 4.4. apakšpunktu);

infekcijas smaguma pakāpe un tās izplatības vieta;

pacienta vecums, ķermeņa masa un nieru darbība, kā norādīts zemāk.

Pēc nepieciešamības jāapsver citu Betaklav devu/formu lietošana (piemēram, tādas, kas nodrošina lielāku amoksicilīna devu un/vai citādāku amoksicilīna un klavulānskābes attiecību) (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Bērniem ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg, lietojot kā norādīts, šī Betaklav zāļu forma nodrošina 1000 – 2800 mg amoksicilīna un 143 – 400 mg klavulānskābes maksimālo dienas devu.

Ja tiek uzskatīts, ka nepieciešama lielāka amoksicilīna dienas deva, ieteicams izvēlēties citu amoksicilīna/klavulānskābes zāļu formu (veidu), lai izvairītos no nevajadzīgi lielas klavulānskābes dienas devas (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Terapijas ilgums jānosaka atbilstoši pacienta atbildes reakcijai. Dažu infekciju (piemēram, ostomielīta) gadījumā nepieciešama ilgāka terapija. Terapijas ilgums, to nepārskatot, nedrīkst pārsniegt 14 dienas (skatīt 4.4. apakšpunktu attiecībā uz ilgstošu terapiju).

Bērni ar ķermeņa masu lielāku par 40 kg jāārstē ar pieaugušiem domātu Betaklav zāļu formu.

Pediatriskā populācija

Bērni ar ķermeņa masu mazāku par 40 kg

Bērnus var ārstēt ar Betaklav tabletēm un suspensiju.

Ieteicamās devas:

25 mg/3,6 mg/kg/dienā līdz 45 mg/6,4 mg/kg/dienā, lietojot divās dalītās devās;

dažu infekciju gadījumā (piemēram, vidusauss iekaisums, sinusīts, apakšējo elpceļu infekcijas) var apsvērt līdz pat 70 mg/10 mg/kg/dienā lielu devu lietošanu divās dalītās devās.

Nav pieejami klīniskie dati par Betaklav 7:1 formu lietošanu bērniem, kuri jaunāki par 2 gadiem, lietojot lielākas devas par 45 mg/6,4 mg/kg/dienā.

Nav pieejami klīniskie dati par Betaklav 7:1 formu lietošanu bērniem, kuri jaunāki par 2 mēnešiem. Šā iemesla dēļ, šai pacientu grupai nav iespējams sniegt ieteikumus par devām.

Gados vecāki pacienti

Tiek uzskatīts, ka devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Devas pielāgošana tiek veikta, ņemot vērā maksimālo ieteicamo amoksicilīna koncentrāciju.

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss (KrKl) ir lielāks par 30 ml/min, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir mazāks par 30 ml/min, nav ieteicams lietot Betaklav zāļu formu, kur amoksicilīna un klavulānskābes attiecība ir 7:1, jo nav pieejami devu ieteikumi devu pielāgošanai.

Aknu darbības traucējumi

Devas jāizvēlas piesardzīgi un regulāri jānovēro aknu darbība (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Betaklav jālieto iekšķīgi.

Lai samazinātu iespējamo kuņģa – zarnu trakta nepanesamību, šīs zāles jālieto pirms ēdienreizēm.

Iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanas instrukciju (atšķaidīšanas instrukciju) skatīt 6.6. apakšpunktā.

Iekšķīgi lietojamā suspensija ir balta līdz dzeltenīgi balta ar augļu aromātu.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Smagas tūlītējas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, anafilakse) pret citiem bēta laktāma līdzekļiem (piemēram, cefalosporīniem, karbapenēmu vai monobaktāmu) anamnēzē.

Dzelte/aknu darbības traucējumi, ko izraisījusi amoksicilīna/klavulānskābes lietošana (skatīt 4.8. apakšpunktu) anamnēzē.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms uzsākt terapiju ar amoksicilīnu/klavulānskābi, rūpīgi jāveic pacienta iztaujāšana attiecībā uz paaugstinātas jutības reakcijām pret penicilīniem, cefalosporīniem vai citiem bēta laktāma līdzekļiem (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri saņem penicilīna terapiju, ziņots par smagām un dažkārt arī letālām paaugstinātas jutības (tai skaitā anafilaktoīdām un smagām ādas nevēlamām blakusparādībām) reakcijām. Šīs reakcijas visdrīzāk iespējamas pacientiem ar paaugstinātu jutību pret penicilīniem anamnēzē un atopiskiem indivīdiem. Ja novērojama alerģiska reakcija, jāpārtrauc amoksicilīna/klavulānskābes lietošana un jāpiemēro atbilstoša alternatīva terapija.

Gadījumā, ja pierādīts, ka infekcijas izraisītājs(i) ir pret amoksicilīnu jutīgs(i) mikroorganisms(i), tad jāapsver terapijas maiņa no amoksicilīna/klavulānskābes uz amoksicilīna terapiju atbilstoši oficiālajām vadlīnijām.

Šī Betaklav zāļu forma nav piemērota lietošanai, ja pastāv palielināts risks, ka iespējamajiem patogēniem ir rezistence pret bēta laktāma līdzekļiem, kas netiek meditēti ar bēta laktamāzēm, kas ir jutīgas pret klavulānskābes nomācošo iedarbību. Šo zāļu formu nedrīkst lietot, lai ārstētu penicilīnrezistentu S. pneumoniae.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai arī pacientiem, kuri lieto lielas devas, iespējami krampji (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Amoksicilīnu/klavulānskābi jāizvairās lietot, ja ir aizdomas par infekciozo mononukleozi, jo šiem pacientiem pēc amoksicilīna lietošanas novēroti masaliņām līdzīgi izsitumi.

Vienlaicīga allopurinola lietošana amoksicilīna terapijas laikā var palielināt alerģisku ādas reakciju risku.

Ilgstoša lietošana dažkārt var izraisīt nejutīgu mikroorganismu savairošanos.

Ja terapijas sākumā novērojama ģeneralizēta eritēma ar drudzi un pustulām, tas var būt akūtas ģeneralizētas ekzantematozas pustulozes (AĢEP) simptoms (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šīs reakcijas gadījumā jāpārtrauc Betaklav lietošana un turpmāka amoksicilīna lietošana ir kontrindicēta.

Amoksicilīnu/klavulānskābi pacientiem ar diagnosticētiem aknu darbības traucējumiem jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2, 4.3. un 4.8. apakšpunktu).

Reakcijas saistībā ar aknām ir ziņotas galvenokārt vīriešiem un gados vecākiem pacientiem un tās var būt saistītas ar ilgstošu zāļu lietošanu. Bērniem šīs reakcijas ziņotas ļoti retos gadījumos. Visā populācijā pazīmes un simptomi parasti attīstās terapijas laikā vai arī īsi pēc tam, bet atsevišķos gadījumos tas var būt novērojams pat vairākas nedēļas pēc terapijas pārtraukšanas. Šīs reakcijas parasti ir atgriezeniskas. Reakcijas saistībā ar aknām var būt smagas un ļoti retos izņēmuma gadījumos ziņots arī par nāves iestāšanos. Šīs reakcijas galvenokārt attīstījās pacientiem ar nopietnām esošām slimībām vai arī vienlaicīgi lietojot zāles, kas var nelabvēlīgi ietekmēt aknas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Saistībā ar gandrīz visu antibakteriālo līdzekļu, tai skaitā amoksicilīna, lietošanu ir aprakstīts ar antibakteriālo līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, kura smaguma pakāpe ir bijusi robežās no viegla līdz dzīvībai bīstamam (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ attiecībā uz pacientiem, kuriem pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas ir novērojama caureja, ir būtiski apsvērt šīs diagnozes iespēju. Gadījumā, ja attīstās ar antibakteriālo līdzekļu lietošanu saistīts kolīts, nekavējoties jāpārtrauc Betaklav lietošana, jākonsultējas ar ārstu un jāpiemēro atbilstoša terapija. Antiperistaltiskie līdzekļi ir kontrindicēti šajā gadījumā.

Ilgstošas terapijas gadījumā ir ieteicams periodiski izmeklēt orgānu sistēmu funkcijas, tajā skaitā arī nieru, aknu un asinsrades orgānu funkciju.

Retos gadījumos pacientiem, kuri lietoja amoksicilīnu/klavulānskābi, ziņots par protrombīna laika pagarināšanos. Vienlaicīgas antikoagulantu lietošanas gadījumā jāveic atbilstoša novērošana. Lai saglabātu vēlamo antikoagulantu līmeni, var būt nepieciešama perorālo antikoagulantu devas pielāgošana (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem deva jāpielāgo atbilstoši nieru darbības traucējumu smaguma pakāpei (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar samazinātu urīna izdali ļoti retos gadījumos ir novērota kristālūrija, galvenokārt parenterālas terapijas gadījumā. Lietojot lielas amoksicilīna devas, ieteicams nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu un urīna izvadi, lai samazinātu amoksicilīna izraisītas kristalūrijas iespēju. Pacientiem ar urīnpūšļa katetru regulāri jāpārbauda tās caurlaidība (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto amoksicilīnu, glikozes noteikšanai urīnā jāizmanto, kad vien iespējams, enzimātiskās glikozes - oksidāzes metodes, jo lietojot neenzimātiskās metodes iespējams kļūdaini pozitīvs rezultāts.

Klavulānskābe, kas ietilpst Betaklav sastāvā, var izraisīt nespecifisku IgG un albumīnu saistīšanos pie sarkano šūnu membrānām, kā dēļ var rasties viltus pozitīva Kūmbsa testa reakcija.

Saņemti ziņojumi par pozitīviem rezultātiem izmantojot Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu pacientiem, kuri lietoja amoksicilīnu/klavulānskābi, kuriem pēc tam konstatēja, ka nebija Aspergillus infekcija. Ziņots par krusteniskām reakcijām starp ne-Aspergillus polisaharīdiem un polifuranozēm ar Bio-Rad Laboratories Platelia Aspergillus EIA testu. Šā iemesla dēļ, pozitīvi rezultāti, kas iegūti pacientiem, kuri lietojuši amoksicilīnu/klavulānskābi jāinterpretē ar piesardzību un tie jāapstiprina, izmantojot citas diagnostikas metodes.

Šīs zāles satur 2,5 mg aspartāma 1 ml suspensijas. Aspartāms ir fenilalanīna avots. Tas var būt kaitīgs pacientiem ar fenilketonūriju (FKU), retu ģenētisko slimību, kuras gadījumā fenilalanīns uzkrājas, jo organisms nevar to pareizi izvadīt.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Perorālie antikoagulanti

Perorālie antikoagulanti un penicilīnu grupas antibiotiskie līdzekļi klīniskajā praksē ir plaši lietoti un mijiedarbība nav novērota. Tomēr literatūrā atrodami dati par palielinātu INR (International Randomised Ratio - Starptautiskais standartizētais koeficients) pacientiem, kuri lietoja acenokumarolu vai varfarīnu un saņēma amoksicilīna terapijas kursu. Ja ir nepieciešama vienlaicīga šo zāļu lietošana, rūpīgi jānovēro protrombīna laiks vai INR, pievienojot vai atceļot amoksicilīna lietošanu. Bez tam, var būt nepieciešams pielāgot perorālo antikoagulantu devu (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Metotreksāts

Penicilīni var samazināt metotreksāta izdalīšanos, kā rezultātā, iespējams, palielināsies metotreksāta toksicitāte.

Probenecīds

Nav ieteicama vienlaicīga probenecīda lietošana. Probenecīds samazina amoksicilīna nieru tubulāro sekrēciju. Vienlaicīga probenecīda lietošana var palielināt amoksicilīna koncentrāciju asinīs un tā var saglabāties ilgāk, bet tas neietekmē klavulānskābi.

Mikofenolāta mofetils

Pēc perorālas amoksicilīna plus klavulānskābes terapijas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem mikofenolāta mofetilu, novērota par 50 % zemāka aktīvā metabolīta mikofenolskābes (MFS) koncentrācija pirms zāļu devas lietošanas. Izmaiņas koncentrācijā, kāda bijusi pirms zāļu devas lietošanas, var precīzi neatspoguļot izmaiņas kopējā MFS iedarbības līmenī. Tādēļ, ja nav klīnisku pierādījumu par transplantāta darbības traucējumiem, mikofenolāta mofetila devas koriģēšana parasti nav nepieciešama. Tomēr, lietojot šādu zāļu kombināciju un neilgi pēc antibiotiku terapijas beigām, nepieciešama rūpīga novērošana.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati neliecina par tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ierobežoti dati par amoksicilīna/klavulānskābes lietošanu cilvēkiem grūtniecības laikā neliecina par palielinātu iedzimtu bojājumu risku. Atsevišķā pētījumā par sievietēm ar pāragru, priekšlaicīgu augļa apvalka plīsumu, tika ziņots, ka profilaktiska terapija ar amoksicilīnu/klavulānskābi var būt saistīta ar palielinātu nekrotizējošā enterokolīta risku jaundzimušajiem. Grūtniecības laikā jāizvairās no šo zāļu lietošanas, ja vien ārsts to neuzskata par absolūti nepieciešamu.

Barošana ar krūti

Abas šo zāļu sastāvā ietilpstošās vielas izdalās mātes pienā (nekas nav zināms par klavulānskābes ietekmi ar krūti barotajam bērnam). Tā rezultātā ar krūti barotam bērnam iespējama caureja un gļotādu sēnīšu infekcija, kā rezultātā var būt nepieciešams pārtraukt bērna barošanu ar krūti.

Barojot bērnu ar krūti, amoksicilīnu/klavulānskābi drīkst lietot tikai pēc rūpīgas ārstējošā ārsta riska/ieguvuma attiecības izvērtēšanas.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Neskatoties uz to, iespējamas blakusparādības (piemēram, alerģiskas reakcijas, reibonis, krampji), kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Visbiežāk ziņotās blakusparādības (BP) ir caureja, slikta dūša un vemšana.

Blakusparādības, par kurām ziņots klīnisko pētījumu laikā un pēcreģistrācijas novērojumos par Betaklav, ir sagrupētas zemāk atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai.

Ļoti bieži (≥1/10);

Bieži (≥1/100 līdz <1/10);

Retāk (≥1/1 000 līdz <1/100);

Reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);

Ļoti reti (<1/10 000);

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmu klasifikācija

Blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Ādas un gļotādas kandidoze

Nav zināmi

Nejutīgu mikroorganismu savairošanās

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Atgriezeniska leikopēnija (tajā skaitā neitropēnija)

Trombocitopēnija

Nav zināmi

Atgriezeniska agranulocitoze

Hemolītiska anēmija

Pagarināts asinsteces un protrombīna laiks¹

Imūnās sistēmas traucējumi¹⁰

Nav zināmi

Angioedēma

Anafilakse

Seruma slimībai līdzīgs sindroms

Hipersensitivitātes izraisīts vaskulīts

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

Reibonis

Galvassāpes

Nav zināmi

Atgriezeniska hiperaktivitāte

Krampji²

Aseptisks meningīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

Slikta dūša³

Vemšana

Retāk

Gremošanas traucējumi

Nav zināmi

Antibiotisko līdzekļu izraisīts kolīts⁴

Melnā matainā mēle

Zobu krāsas maiņa¹¹

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Palielināts ASAT un/vai ALAT līmenis⁵

Nav zināmi

Hepatīts⁶

Holestatiska dzelte⁶

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Izsitumi uz ādas

Nieze

Nātrene

Reti

Erythema multiforme

Nav zināmi

Stīvensa – Džonsona sindroms

Toksiska epidermas nekrolīze

Bullozs eksfoliatīvs dermatīts

Akūta ģeneralizēta ekzantematoza pustuloze (AĢEP)⁹

Zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Intersticiāls nefrīts

Kristālūrija⁸

¹ Skatīt 4.4. apakšpunktu.

² Skatīt 4.4. apakšpunktu.

³ Slikta dūša biežāk rodas, lietojot iekšķīgi lielas devas. Ja parādās kuņģa – zarnu trakta traucējumi, tos var samazināt, lietojot Betaklav ēdienreizes sākumā.

⁴ Tajā skaitā pseidomembranozs kolīts un hemorāģisks kolīts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁵ Ar bēta laktāma grupas antibiotiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem novērota mērena ASAT un/vai ALAT līmeņa paaugstināšanās, taču šo pārmaiņu nozīme nav zināma.

⁶ Šie gadījumi novēroti ar citiem penicilīniem un cefalosporīniem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁷ Ja rodas jebkādas paaugstinātas jutības izraisītas dermatīta reakcijas, terapija jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

⁸ Skatīt 4.9. apakšpunktu.

⁹ Skatīt 4.4. apakšpunktu.

¹⁰ Skatīt 4.4. apakšpunktu.

¹¹ Ļoti retos gadījumos bērniem aprakstīta virspusēja zobu krāsas maiņa. Rūpīga mutes higiēna var palīdzēt nepieļaut zobu krāsas maiņu, jo to parasti var novērst, tīrot zobus.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: HYPERLINK "http://www.zva.gov.lv" www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Ir ziņots, ka amkosicilīns nogulsnējas urīnpūšļa katetrā, galvenokārt pēc lielu intravenozu devu ievadīšanas. Regulāri jāpārbauda katetra caurlaidība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iespējami kuņģa – zarnu trakta simptomi un šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi. Ir novērota amoksicilīna kristālūrija, kas dažkārt izraisa nieru mazspēju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai arī pacientiem, kuri lieto lielas devas, iespējami krampji.

Ārstēšana

Kuņģa – zarnu trakta simptomus var ārstēt simptomātiski, pievēršot uzmanību ūdens/elektrolītu līdzsvaram.

Amoksicilīnu/klavulānskābi no asinsrites var izvadīt ar hemodialīzes palīdzību.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretmikrobu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, penicilīnu kombinācijas, ietverot bēta - laktamāzes inhibitorus; ATĶ kods: J01CR02

Darbības mehānisms

Amoksicilīns ir pussintētisks penicilīns (bēta laktāma antibiotisks līdzeklis), kas nomāc vienu vai vairākus enzīmus (bieži vien tos sauc par penicilīnus saistošām olbaltumvielām (PSO)) kas piedalās baktēriju peptidoglikāna biosintēzē, kas ir baktērijas šūnas sieniņas integrāla strukturāla sastāvdaļa. Peptidoglikāna sintēzes nomākums novājina šūnas sieniņu, kam parasti seko šūnas līze vai bojāeja.

Amoksicilīns ir jutīgs pret rezistentu baktēriju veidoto bēta laktamāžu degradāciju un tāpēc viena paša amoksicilīna aktivitātes spektrs neietver mikroorganismus, kas veido šos enzīmus.

Klavulānskābe ir bēta laktāms, kas strukturāli līdzīga penicilīniem. Tā inaktivē dažus bēta laktamāzes enzīmus, tādejādi novēršot amoksicilīna inaktivāciju. Viena pati klavulānskābe nenodrošina klīniski nozīmīgu antibakteriālu iedarbību.

Farmakokinetiskā/farmakodinamiskā attiecība

Tiek uzskatīts, ka laiks, kas pārsniedz minimāli inhibējošo koncentrāciju [T>MIK)], ir galvenais amoksicilīna efektivitāti noteicošais faktors.

Rezistences mehānisms

Amoksicilīna/klavulānskābes divi galvenie rezistences mehānismi ir:

to bakteriālo bēta laktamāžu inaktivācija, kuras klavulānskābe nenomāc pati par sevi, tajā skaitā B, C un D grupas;

ietekmējot PSO, kā rezultātā samazinās antibakteriāla līdzekļa afinitāte pret mērķi.

Baktēriju necaurlaidība vai izplūdes sūkņa mehānisms var izraisīt vai veicināt bakteriālo rezistenci, galvenokārt gramnegatīvām baktērijām.

Robežvērtības

Amoksicilīna/klavulānskābes MIK robežvērības ir noteiktas Eiropas Pretmikrobu līdzekļu jutības noteikšanas komitejā (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing (EUCAST)).

Organisms

Jutības robežvērības (µg/ml)

Jutīgs

Vidēji jutīgs

Rezistents

Haemophilus influenzae¹

≤ 1

-

> 1

Moraxella catarrhalis¹

≤ 1

-

> 1

Staphylococcus aureus²

≤ 2

-

> 2

Koagulāzes negatīvie stafilokoki²

≤ 0,25

> 0,25

Enterococcus¹

≤ 4

8

> 8

Streptococcus A, B, C, G⁵

≤ 0,25

-

> 0,25

Streptococcus pneumoniae³

≤ 0,5

1-2

> 2

Enterobaktērijas^1,4

-

-

> 8

Gramnegatīvie Anaerobi¹

≤ 4

8

> 8

Grampozitīvie Anaerobi¹

≤ 4

8

> 8

Robežvērtības, kas nav saistītas ar sugām¹

≤ 2

4-8

> 8

¹ Ziņotās vērtības ir amoksicilīna koncentrācijai. Jutības pārbaužu nolūkos klavulānskābes koncentrācija ir fiksēta - 2 mg/l.

² Ziņotās vērtības attiecas uz oksacilīna koncentrāciju.

³ Robežkoncentrācijas vērtības tabulā ir balstītas uz ampicilīna robežvērtībām.

⁴ Rezistences robežvērtības R>8 mg/l apliecina, ka visi izolāti ar rezistences mehānismu ir ziņoti kā rezistenti.

⁵ Robežkoncentrāciju vērtības tabulā ir balstītas uz benzilpenicilīna robežvērtību.

Rezistences sastopamība pret noteiktām mikroorganismu sugām dažādos ģeogrāfiskos reģionos un dažādos laika periodos var atšķirties, tādēļ vēlams vadīties pēc vietējiem datiem par rezistenci, it īpaši tad, ja tiek ārstētas smagas infekcijas. Ja nepieciešams, jālūdz eksperta padoms, ja vietējā rezistences izplatība ir tāda, ka līdzekļa lietderība vismaz dažiem infekciju veidiem ir apšaubāma.

Parasti jutīgas sugas

Aerobi grampozitīvie mikroorganismi

Enterococcus faecalis

Gardnerella vaginalis

Staphylococcus aureus (meticilīnjutīgie)£

Streptococcus agalactiae

Streptococcus pneumoniae¹

Streptococcus pyogenes un citi bēta hemolītiskie streptokoki

Streptococcus viridans grupa

Aerobi gramnegatīvie mikroorganismi

Capnocytophaga sugas

Eikenella corrodens

Haemophilus influenza²

Moraxella catarrhalis

Pasteurella multocida

Anaerobi mikroorganismi

Bacteroides fragilis

Fusobacterium nucleatum

Prevotella sugas

Sugas pret kurām iegūtā rezistence var būt problemātiska

Aerobi grampozitīvie mikroorganismi

Enterococcus faecium $

Aerobi gramnegatīvie mikroorganismi

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Proteus vulgaris

Iedzimti rezistenti mikroorganismi

Aerobi gramnegatīvie mikroorganismi

Acinetobacter suga

Citrobacter freundii

Enterobacter suga

Legionella pneumophila

Morganella morganii

Providencia suga

Pseudomonas suga

Serratia suga

Stenotrophomonas maltophilia

Citi mikroorganismi

Chlamydophila pneumoniae

Chlamydophila psittaci

Coxiella burnetti

Mycoplasma pneumoniae

$ Dabīga vidēja jutība, ja nav iegūts rezistences mehānisms.

^£ Visi meticilīnrezistentie stafilokoki ir rezistenti pret amoksicilīnu/klavulānskābi.

¹ Streptococcus pneumoniae, kas ir rezistenti pret penicilīnu, nedrīkst ārstēt ar šo amoksicilīna/klavulānskābes kombināciju (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

² Dažās ES valstīs ir ziņots par sugām ar samazinātu jutību, kuru sastopamības biežums lielāks par 10 %.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Amoksicilīns un klavulānskābe pilnīgi šķīst ūdens šķīdumā fizioloģiskā pH vidē. Abas sastāvdaļas pēc iekšķīgas lietošanas ātri un pilnībā uzsūcas. Amoksicilīns/klavulānskābe uzsūcas labāk, ja to lieto ēdienreizes sākumā. Pēc iekšķīgas lietošanas amoksicilīna un klavulānskābes biopieejamība ir apmēram 70 %. Abu sastāvdaļu plazmas profils ir līdzīgs un laiks, līdz tiek sasniegta maksimālā koncentrācija plazmā (T_max) katrā no gadījumiem ir apmēram viena stunda.

Zemāk atspoguļoti farmakokinētiskā pētījuma rezultāti, kad amoksicilīnu/klavulānskābi (875 mg/125 mg tabletes divas reizes dienā) lietoja veseliem brīvprātīgajiem tukšā dūšā.

Vidējie (± SN) farmakokinētiskie parametri

Lietotā aktīvā viela(s)

Deva

C_max

T_max^*

AUC_(0-24h)

T_1/2

(mg)

(µg/ml)

(st.)

(µg.st/ml)

(st.)

Amoksicilīns

AMX/CA

875 mg/125 mg

875

11,64

± 2,78

1,50 (1,0-2,5)

53,52

± 12,31

1,19

± 0,21

Klavulānskābe

AMX/CA

875 mg/125 mg

125

2,18

± 0,99

1,25 (1,0-2,0)

10,16

± 3,04

0,96

± 0,12

AMX – amoksicilīns, CA – klavulānskābe

*Mediāna (robežas)

Amoksicilīna un klavulānskābes koncentrācija serumā, kas sasniegta lietojot amoskicilīnu/klavulānskābi, ir tāda pati, kā iekšķīgi lietojot tādas pašas amoksicilīna vai klavulānskābes devas atsevišķi.

Izkliede

Aptuveni 25 % no kopējā klavulānskābes daudzuma plazmā un 18 % no kopējā amoksicilīna daudzuma plazmā saistās ar plazmas olbaltumvielām. Šķietamais izkliedes tilpums amoksicilīnam ir aptuveni 0,3 – 0,4 l/kg un apmēram 0,2 l/kg klavulānskābei.

Pēc intravenozas ievadīšanas gan amoksicilīns, gan klavulānskābe konstatēti žultspūslī, vēdera dobuma audos, ādā, taukaudos un muskuļaudos, sinoviālajā un peritoneālajā šķidrumā, žultī un strutās. Amoksicilīns slikti izplatās cerebrospinālajā šķidrumā.

Pētījumos ar dzīvniekiem iegūtie dati neliecina, ka audos būtiski uzkrātos jebkuras sastāvdaļas atvasinājumi. Amoksicilīnu, tāpat kā vairumu penicilīnu, var konstatēt mātes pienā. Mātes pienā var konstatēt arī klavulānskābes atliekas (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pierādīts, ka gan amoksicilīns, gan arī klavulānskābe šķērso placentas barjeru (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Biotransformācija

Amoksicilīns tiek daļēji izdalīts ar urīnu neaktīvas penicilīnskābes veidā; daudzums atbilst līdz pat 10 - 25% no lietotās devas. Cilvēka organismā klavulānskābe tiek plaši metabolizēta un tā izdalās ar urīnu un izkārnījumiem, kā arī oglekļa dioksīda veidā ar izelpoto gaisu.

Eliminācija

Galvenais amoksicilīna eliminācijas ceļš ir caur nierēm, turpretim klavulānskābe izdalās gan caur nierēm, gan arī ar nerenālo mehānismu palīdzību.

Veseliem indivīdiem amoksicilīna/klavulānskābes vidējais eliminācijas pusperiods ir aptuveni viena stunda un vidējais kopējais klīrenss ir aptuveni 25 l/stundā. Aptuveni 60 līdz 70 % amoksicilīna un aptuveni 40 līdz 65 % klavulānskābes izdalās neizmainītā veidā ar urīnu pirmo 6 stundu laikā pēc vienreizējas Betaklav 250 mg/125 mg vai 500 mg/125 mg tablešu devas lietošanas. Dažādos pētījumos iegūtie dati liecina, ka 24 stundu laikā amoksicilīna izdalīšanās ar urīnu sastāda 50 – 85 % un klavulānskābes izdalīšanās ir robežās no 27– 60 %. Klavulānskābes gadījumā, lielākais zāļu daudzums izdalās pirmo 2 stundu laikā pēc lietošanas.

Vienlaicīga probenecīda lietošana kavē amoksicilīna izdalīšanos, bet nekavē klavulānskābes izdalīšanos caur nierēm (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vecums

Amoksicilīna eliminācijas pusperiods ir līdzīgs bērniem no apmēram 3 mēnešu vecuma līdz 2 gadu vecumam un vecākiem bērniem un pieaugušajiem. Ļoti maziem bērniem (tajā skaitā priekšlaicīgi dzimušiem jaundzimušajiem) pirmajā dzīves nedēļā starplaiks starp devu lietošanas reizēm nedrīkst būt biežāks kā 2 reizes dienā, jo nieru eliminācijas ceļi vēl nav nobrieduši. Tā kā gados vecākiem pacientiem biežāk iespējami nieru darbības traucējumi, deva jāizvēlas rūpīgi un lietderīgi būtu novērot nieru darbību.

Dzimums

Pēc iekšķīgas amoksicilīna/klavulānskābes lietošana veseliem vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdiem, dzimuma atšķirības būtiski neietekmēja ne amoksicilīna, ne arī klavulānskābes farmakokinētiku.

Nieru darbības traucējumi

Amoksicilīna/klavulānskābes kopējais seruma klīrenss samazinās proporcionāli nieru darbības pasliktināšanās pakāpei. Zāļu klīrensa samazinājums amoksicilīnam ir izteiktāks salīdzinājumā ar klavulānskābi, jo lielāka amoksicilīna proporcija izdalās caur nierēm. Izvēloties devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jāizvēlas tā, lai izvairītos no pārmērīgas amoksicilīna uzkrāšanās, bet saglabājot atbilstošu klavulānskābes līmeni (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas jāizvēlas īpaši piesardzīgi un regulāri jānovēro aknu darbība.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotu devu pētījumos, kas veikti suņiem ar amoksicilīnu/klavulānskābi, liecina par kuņģa kairinājumu, vemšanu un mēles krāsas izmaiņām.

Nav veikti kancerogenitātes pētījumi ne ar Betaklav, ne arī ar tā sastāvdaļām.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Silīcija dioksīds (E551)

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds (E551)

Aspartāms (E951)

Dzintarskābe (E363)

Ksantāna želeja (E415)

Hipromeloze (E464)

Aveņu aromatizētājs

Apelsīnu aromatizētājs

Zelta karamele

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

Pirms suspensijas pagatavošanas: 3 gadi.

Pēc suspensijas pagatavošanas: Pagatavotā suspensija jāizlieto 7 dienu laikā. Pagatavoto suspensiju uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C).

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25° C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no mitruma.

Uzglabāšanas nosacījumus pagatavotai suspensijai skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

ABPE pudele ar atzīmi šķīdināšanai, polipropilēna CRC vāciņš: 6 g, 12 g, 14 g vai 20 g pulvera 30 ml, 60 ml, 70 ml vai 100 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai. Pudele ievietota kastītē. Iepakojumam pievienota 5 ml graduēta polistirola šļirce (no 0,5 ml - 5 ml, ar iedaļām pa 0,5 ml).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Pirms lietošanas pārbaudīt, vai vāciņš ir neskarts. Sakratīt pudeli, lai pulveris kļūtu irdens. Pievienot ūdeni (tālāk norādīto tilpumu). Apgriezt pudeli otrādi un kārtīgi sakratīt.

Stiprums

Šķīdināšanai pievienojamais ūdens tilpums (ml)

Pagatavotās iekšķīgi lietojamās suspensijas galīgais tilpums (ml)

400 mg/57 mg/5 ml

25

30

56

60

61

70

87

100

Pudeli var arī sakratīt, lai pulveris kļūtu irdens, pēc tam piepildīt pudeli ar dzeramo ūdeni zem norādītās atzīmes, aiztaisīt vāciņu un labi sakratīt. Pievienot ūdeni līdz atzīmei un labi sakratīt.

Labi sakratīt pirms katras lietošanas.

Iekšķīgi lietojamā suspensija ir balta līdz dzeltenīgi balta ar augļu aromātu.

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

15-0236

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 5. oktobris

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

SASKAŅOTS ZVA 07-06-2018

PAGE